Par Bībeli

Kas ir Bībele un kāpēc to vajadzētu studēt?

Cilvēki mūsdienu pasaulē ir satraukti, daudz kur un dažādi meklējot atrisinājumu savām personiskajām, sabiedriskajām, sociālajām un nacionālajām problēmām. Zem visa tā vēl slēpjas, visbiežāk skaļi neizteiktas, ilgas izprast patieso dzīves jēgu un uzzināt, kāds būs liktenis.

Šodien daudzi nevēlas atzīt, ka Dievs ir visa Radītājs, bet tai pašā laikā vēlās uzzināt dzīvības noslēpumus. Kādēļ ar katru dienu pieaug ļaunums? Kādēļ pasaulē nepārtraukti līst asinis un dažādās vietās notiek kari? Vai nav iespējams dzīvot mierā? Kādēļ cilvēka daba tiek plosīta starp ideāliem un reālo dzīvi, starp cerībām uz kaut ko labāku un tieksmi darīt ļaunu?

Nesaņemot palīdzību no ārpuses, cilvēks nekad nav spējīgs atrast apmierinošas atbildes uz šiem jautājumiem. Katra cilvēka sirdī ir ieliktas ilgas, kā to Bībelē izsaka Salamans Mācītājs 3: 11: „Visu Dievs ir savā laikā jauki iekārtojis, pat arī Mūžību Viņš ir licis cilvēku sirdīs; žēl tikai, ka cilvēks nevar izprast Dieva darbu – ne tā iesākumu, ne galu.”

Cilvēces sauciens pēc Dieva ir tikpat universāls, cik vispārīga ir dzīvība un ar to saistītās grūtības. Kaut kur dziļi zem dienas darba rūpēm un pienākumu nastas, kaut kur zem vēlmēm pēc baudas un grēka, aiz mantas un slavas meklējumiem, katra cilvēka dvēselē ir neievērots, slēpts stūrītis, kur dzimst mūžīgas slāpes pēc mūžīgā Dieva.

Aptaujas rāda, ka vairāk nekā 90% cilvēku mūsdienu pasaulē tic Dieva vai kāda cita augstāka spēka eksistencei. Lai pierādītu Dieva eksistenci, bieži vien kā pierādījums tiek minēts tas, ka ir tik daudz cilvēku, kas Viņam tic. Bet, manuprāt, tam vajadzētu būt otrādi.

Dieva eksistenci nevar ne pierādīt, ne noraidīt. Bībele saka, ka mums ir jāpieņem ticībā tas, ka Dievs eksistē: „Bet bez ticības nevar Dievam patikt. Jo tam, kas pie Dieva griežas, nākas ticēt, ka Viņš ir un ka Viņš tiem, kas Viņu meklē, atmaksā.” (Ebrejiem 11: 6)

Taču, tas tomēr nenozīmē, ka Dieva eksistencei nav nekādu pierādījumu. Bībelē ir teikts: „Debesis daudzina Dieva godu, un izplatījums izteic Viņa roku darbu. Diena dienai to pauž, un nakts naktij to dara zināmu. Nav nekādas valodas, nedzird ne vārda, neskan to balss, tomēr to vēsts iziet pa visu pasauli un to pausme līdz zemes galiem.” (Psalmi 19: 2-5) Skatoties zvaigznēs, pārdomājot Visuma plašumu un bezgalību, vērojot dabas brīnumus un izbaudot saulrieta skaistumu, prāts sliecas domāt par visu šo lietu Radītāju.

Līdzīgi apslēptam raidītājam, šī iekšējā, svētā vieta cenšas atjaunot  sakarus tieši ar Dievu. Šīs ilgas tiek sauktas par slāpēm pēc Dieva. Tās aptver visas rases, gan baltos, gan melnos, bagātos vai trūcīgos, augstos un zemos, mācītos un neizglītotos, – šīs slāpes savā laikā ienāk ikvienā.

Bībele mūs iepazīstina ar Dievu, kurš vienīgais var atbildēt uz visiem cilvēku sarežģītajiem jautājumiem. Kādā veidā Dievs vēlas uzrunāt mūsdienu cilvēku? Kāds būtu Dieva pirmais aicinājums? „Rimstieties un atzīstiet, ka Es esmu Dievs, cildināms tautu starpā, cildināms pa visu pasauli!” (Psalmi 46: 11) Dieva atbilde ir pavisam vienkārša. Tas ir aicinājums kādai  darbībai, ko gandrīz par darbību nevar nosaukt. Ko izsaka šis aicinājums? Apstāties dzīves virpulī un klusi gaidīt, ieklausīties, ko saka Dievs. Ļaut, lai Dievs sevi atklāj tieši tā, kā tas rakstīts 46. psalmā. Savā laikā Mārtiņu Luteru šī psalma vārdi iedvesmoja uzrakstīt dziesmu, kura kļuvusi par  viņa sekotāju himnu – Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils.

Bībele apgalvo, ka spēj dot gudrību un izpratni. Dziesminieks Dāvids rakstīja: „Kad kļūst izprotami Tavi vārdi, tie apgaismo un dara vientiesīgos gudrus.” (Psalmi 119: 130).

Tā sniedz izpratni par vēsturi. Lai iegūtu priekšstatu par senās pasaules impērijām un tautām, kā arī par daudzām mazākām tautiņām, ir atsevišķi faktu ziņā bagātāki avoti nekā Bībele. Tomēr tā satur informāciju, kas nav atrodama citos avotos.

19. gadsimtā arheologi Leijards, Bots  un citi veica izrakumus Tuvajos Austrumos. Vietējie iedzīvotāji brīnījās, kā viņi zina, kur rakt un ko meklēt, bet atbildi dod šis citāts: „Triumfs tāpēc ir tik pārliecinošs, ka zinātniekiem nebija nekāda cita izejas punkta, kā vien pāris Bībeles teicienu, ja neņem vērā izkliedētos pakalnus, kas diez kā  neiederējās putekļainajā līdzenumā starp abām upēm, un varbūt vēl dažas māla lauskas, kuras palaikam tur gadījās atrast; tās bija klātas ar dīvainām ķīļveida zīmēm, kuras tolaik uzskatīja par ornamentālu rotājumu.” (K. V. Cerams, Dievi, kapenes un zinātnieki 1982. g. 219. lpp.)

Bībele ir vienīgais reālais mums pieejamais informācijas avots par Jēzu. Praktiski it viss, ko mēs zinām par Viņu – kas Viņš bija, ko Viņš darīja, kāpēc Viņš mira, Viņa mācības, Viņa brīnumus, daudzas detaļas no Viņa dzīves un Viņa augšāmcelšanās, kā arī Viņa ietekme uz Viņa mācekļiem pirmā gadsimta pasaulē – tas viss nāk no Bībeles. Neskaitot trīs vai četras īsas atsauces par Jēzu agrīnajā ebreju un romiešu literatūrā, kam nav daudz lielākas nozīmes par Viņa eksistences apstiprinājumu.

Bībele ir unikāla, vienīgā tāda veida grāmata, jo spējusi tik veiksmīgi izturēt laika pārbaudi. Vecākās Bībeles daļas tika sarakstītas aptuveni 1500 gadus pirms Kristus un visjaunākā daļa, Atklāsmes grāmata, tika pabeigta 96. gadā pēc Kristus dzimšanas – vairāk nekā pirms 1900 gadiem. Tātad Bībele ir ļoti sena grāmata. Un tomēr, Bībele šodien ir tulkota vairāk nekā 2400 valodās un tiek pārdota miljoniem eksemplāru apjomā visās pasaules valstīs.

Bībeles tulkojumi latviešu valodā

Dievs deva caur saviem uzticamajiem kalpiem Bībeli – Dieva Vārdu visiem cilvēkiem, visos laikmetos, visām tautībām un valodām. Brīnišķā veidā Bībele tika saglabāta līdz pat mūsu laikam.

Paplašinoties pasaules tautu un valstu sakariem, radās arī interese par dažādo tautu literatūru, bet sevišķi par Bībeli. 2. gadsimtā pirms Kristus Vecā Derība tika pārtulkota tā laika populārajā  grieķu valodā (Septuaginta). Vēlāk tā tika jau tulkota sīriešu, latīņu, koptu, gotu, senslāvu un citās valodās.

Latviešu Bībeles pirmsākumi

Reformācijas kustības vēsmas  Eiropā ātri izplatījās arī Latvijā. Dievkalpojumos Vidzemē un Kurzemē mācītāji paši centās tulkot vajadzīgos Bībeles tekstus. Pirmajā grāmatā, kas iznāca latviešu valodā (1587. gadā), bija iespiesti stāsti par Kristus dzīvi. Kāds Vidzemes mācītājs bija iztulkojis Psalmus un Salamana sakāmvārdus, kas izplatījās rokrakstos. Kurzemes mācītājs Mancels arī tulkoja Sakāmvārdus un lika arī iespiest. 1664. gadā Vidzemes mācītāju sanāksmē runāja par to, ka būtu jātulko visa Bībele.  Bet tika iespiesta tikai 2.Mozus 20. nodaļa, kur atrodas baušļi, un no Jaunās Derības Kristus kalna sprediķis.

Šajā laikā Bībeli tulkoja latviešu mācītājs Jānis Reiters, bet viņa tulkojums ugunsgrēkā sadega. Rodas jautājums kādēļ? Protams, nav nepārprotamas atbildes, bet man, iepazīstoties ar mācītāja Jāņa Reitera biogrāfiju, radās pārdomas. Viņš pats bija konfliktu cilvēks, nepastāvīgs. Reizēm gan kalpoja kā mācītājs katoļu draudzēs, bet, rodoties konfliktiem, pieslējās reformācijas kustībai, tad atkal mainot uzskatus. Iespējams, ka tikpat sarežģīts bija arī tulkojums. Un Dievs pieļāva, ka tas netika izplatīts.

 1673. gadā Latvijā ieradās jaunais vācu mācītājs Ernsts Gliks. Iepazīstot apstākļus, viņš savā autobiogrāfijā raksta: „Pirmais trūkums, ko ar savām jaunajām un tomēr Dieva godam kalpot gribīgām acīm ieraudzīju, ierodoties šajā zemē (Vidzemē) bija, ka latviešu baznīcai nav Bībeles un tādēļ dievkalpojumi ir visai nožēlojamā stāvoklī. Tas mani mudināja šo (latviešu) valodu ar Dievam dotu stingru solījumu pamatīgi izpētīt un to pilnīgi apgūt.” Vēl citreiz viņš rakstīja: „Šī tumsa nav aprakstāma, to var tikai apraudāt.”

Lai varētu tulkot Bībeli no pamatvalodām, Ernsts Gliks dodas atpakaļ uz Vāciju, Hamburgu pie slavenā  austrumu valodu pratēja E. Edcarda, kur vairākus gadus papildina ebreju un grieķu valodas zināšanas.

1680. gadā Ernsts Gliks atgriežas Latvijā un sāk Bībeles tulkošanas darbu. 1683. gadā viņu pārceļ darbā uz Alūksni, kur arī tiek paveikts tulkošanas darbs. Saprotot, ka vajadzīga ne tikai Bībele, bet arī izglītoti cilvēki, kas to var lasīt, viņš tajā pašā gadā dibina pirmās trīs skolas zemnieku bērniem Alūksnē, Apekalnā, Zeltiņos. Šodien šajās vietās ir piemiņas akmeņi.

Mācītāja muižā Alūksnē, kur tika tulkota Bībele, Ernsts Gliks iestādīja divus ozolus, pabeidzot Jauno Derību 1685. gadā un Veco Derību 1689. gadā. Šodien šajā vietā  ir akmens, kurā iekalti vārdi -  Glika ozoli 1685-1689.

Pēc pabeigtā darba tika izvēlēti mācītāji no Vidzemes un Kurzemes, kuri 14 nedēļu laikā lasīja un izvērtēja padarīto.  

Un tomēr par Bībeli latviešu valodā mums jāpateicas gan Ernstam Glikam, bet arī tā laika garīgās dzīves vadītājam Latvijā ģenerālsuperintendantam Jānim Fišeram, kas veicināja šo darbu, un Zviedrijas karalim Kārlim XI, kas  atbalstīja tulkošanas un iespiešanas darbu ar 7500 dālderiem. 1694. gadā Bībele tika iespiesta. Šajā Bībelē ir 2487 lappuses, un tā sver 4 kilogramus.  No 1500 eksemplāriem 250 eksemplāri ar īpašu pavēli tika par velti izdalīti baznīcām un skolām. Sākumā pārdeva par 5, pēc tam par 3 dālderiem, bet vēlāk pat 1 dālderi, un tomēr bija maz lasītpratēju.

E. Glika tulkotā Bībele ir pamats visiem pārējiem Bībeles revidētajiem izdevumiem līdz 20. gadsimtam.

Turpmākie Bībeles izdevumi latviešu valodā.

Laika gaitā mainās valoda, vārdu nozīmes, un tādēļ faktiski  katrai paaudzei vajadzētu jaunu Bībeles tulkojumu. Kaut gan latviešu valodā netika no jauna tulkota Bībele, bet tika izdarīti labojumi. Turpmāko gadu laikā tika iespiesti labotie izdevumi.

2. izdevums – 1739. gads  Pēc Glika tulkojuma bija pagājuši 50 gadi, un bija nepieciešams pārskatīt un uzlabot Bībeles valodu. To paveica  Vidzemes ģenerālsuperitendenta J. B. Fišera (Glika līdzgaitnieka Jāņa Fišera dēls) un Kurzemes hercoga pieaicinātie mācītāji. To iespieda Karalaučos (tagad Kaļiņingrada) 8000 eksemplāros.    

3. izdevums – 1794. gads Šo Bībeles izdevumu sagatavoja Rūjienas mācītājs Gustavs Bergmanis. Kaut gan viņam bija sava drukātava, bet šo lielo darbu izdeva Leipcigā, Vācijas grāmatu pilsētā.

Šajā laikā notiek  liels pagrieziens Bībeļu izplatīšanās darbā Eiropā.1804. gadā tiek dibināta Britu un Ārzemju Bībeles biedrība ar mērķi izplatīt Bībeles par pieņemamām  cenām visiem cilvēkiem.  Tai  sekoja 1805. – Glazgovas,  1806. – Īrijas, 1807. – Kanādas, 1813. – Latvijas, Krievijas. 1816. – Amerikas, Norvēģijas, 1817. – Austrālijas Bībeles biedrība. Jāatzīmē Krievijas cara Aleksandra I degsme pēc 1812. gada kara un Maskavas degšanas, viņa gada maksa Bībeles biedrībai  bija 10 000 rubļi. Bez tam viņš uzdāvināja biedrībai mūra ēku spiestuvei un noliktavai un vēl 40 000 rubļus inventāram un citām vajadzībām.

4. izdevums – 1825. gads. Izdevuma korektūru iesāka mācītājs P. Tidemanis un pabeidza mācītājs J. K. Koēhlers  un to iespieda Pēterburgā. Līdz 1826. gadam tika izdoti 5000 eksemplāri. Tad cars Nikolajs I Bībeles biedrību slēdza. Tomēr iespiedplates tika saglabātas un pārsūtītas uz Borgo pilsētu Somijā, kur grāmatiespiedējs Viderholms turpināja iespiest Bībeles.

5. izdevums – 1854. gads. 1844. gadā par Rīgas  Bībeles biedrības vadītāju tika ievēlēts bīskaps Dr. Kārlis Krišjānis Ulmanis. Viņš apņēmās no jauna tulkot Bībeli, bet aizņemtības dēļ nācās atteikties, un tomēr viņš veica 1739. gada izdevuma teksta revīziju un izdeva 1854. gadā Rīgā.

6. izdevums – 1877. gads. Valodniecisko un teoloģisko teksta revīziju veica 45 nedēļu laikā  Dr. Augusts Bielenšteins ar palīgiem. Bībeli iespieda Jelgavā Stefenhāgena tipogrāfijā.

7. izdevums – 1898. gads. Vidzemes luteriskās Baznīcas sinodes uzdevumā mācītājs Roberts Auniņš ar palīgiem strādāja 16 gadus. 1893. gadā iznāca Jaunā Derība, 1898. gadā visa Bībele. Šis izdevums publicēts vairākkārt, pēdējo reizi 1948. gadā Somijā.

Otrais Bībeles tulkojums latviešu valodā – 1965. gads. Tas sastāvēja no 1937. gadā izdotās Jaunās Derības, un pie šī izdevuma Vecās Derības no 1951. gada strādāja mācītāji ārpus Latvijas. Valodas  rediģēšanu uzticēja valodniekam E. Blesem,  bet viņa nāve to pārtrauca, un darbs pilnībā netika pabeigts, bet tomēr tika iespiests. Šis izdevums bija labs atbalsts garīgam darbam Latvijā, jo dažādos veidos Bībeles tika ievestas un izplatītas.

1965. gada Bībeles izdevuma revīzija – 1997. gads, Latvijas Bībeles Biedrība

Gribētu  nedaudz  pakavēties pie  1997. gada izdevuma. 1980. gados  baptistu mācītājs Jānis Tervits un valodniece Milda Klampe sāka labot gramatiskās kļūdas 1965. gada Bībeles izdevumam, jo ārzemes sagatavotā un iespiestā izdevuma gramatika  pilnībā neatbilda šeit Latvijā lietotajai gramatikai.

Kad 1990. gadā nodibināja Latvijas Bībeles biedrību (LBB), viņi iesākto laboto darbu nodeva LBB rīcībā. Tika izveidota darba grupa no  ebreju un grieķu  valodas zinātājiem, pieaicinot arī latviešu valodas ekspertus. Tādā veidā tika sagatavots un iespiests 1965. gada revidētais teksts.

Strādājot un sagatavojot šo izdevumu, visiem bija viena doma – nevar tikai labot, bet ir pienācis laiks Bībeli tulkot pilnīgi no jauna  no pamatvalodām, Veco Derību no senebreju un Jauno Derību no grieķu valodas.

1995. gada rudenī tika iesākts darbs pie  jaunā Bībeles  tulkojuma.  Šis projekts tika saskaņots arī ar Apvienoto  Bībeles biedrību, jo šādam darbam ir vajadzīgi līdzekļi.

Ticu, ka tāpat kā Dievs savā laikā izredzēja vīrus, kas uzrakstīja Bībeli, vairāku tūkstošu gadu laikā saglabāta un nesagrozīta Bībele ir nonākusi līdz mūsu laikam, arī Dievs vada un kārto apstākļus katram jaunam Bībeles tulkojumam.

1996. gadā  dzīvoju un darbojos Liepājā. 6. martā,  esot Rīgā, bija dažas brīvas stundas, un aizbraucu uz Bībeles biedrību.  Guntis Kalme, tā laika LBB vadītājs, saka: „Pēc pusstundas ierodas Zviedrijas Bībeles biedrības pārstāvji. Tev jāsaka apsveikuma vārdi.”

“Neesmu domājis,“ atbildēju. Tā sagaidot, Dievs deva vārdus teikt īstā laikā, īstā vietā, īstiem cilvēkiem.

Sacīju viņiem: “Es pateicos jums kā zviedru tautas pārstāvjiem, ka jūs savā laikā devāt  latviešiem Bībeli.“

Viņi pārsteigti saskatījās un neizprata sacīto. Tad paskaidroju: “Kad 1680. gados Ernsts Gliks iztulkoja Bībeli latviešu valodā, tad toreiz Latviju pārvaldīja Zviedrijas karalis Kārlis XI. Viņš atbalstīja šo darbu, piešķirdams tulkošanai un iespiešanai 7500 dālderus.”

Vēl piebildu: “Mēs tikko esam iesākuši  jauno Bībeles tulkojumu, un varbūt pašreiz valdošais karalis var sponsorēt šo iesākto darbu.”

Pēc divām nedēļām bija LBB valdes sēde, un, ierodoties Rīgā, uz galda atradās Zviedrijas lielākais laikraksts, kura pirmajā lappusē raksts --Zviedrijas  karalis Kārlis XVI Gustavs dāvina Bībeles tulkojumam latviešu valodā 75 000 zviedru kronas.

Tas vēl nebija viss. Zviedrijas Bībeles biedrība izveidoja akciju saistībā ar karaļa 5o gadu jubileju 1996. gada 30. aprīlī, un tika saziedotas vēl  500 000 zviedru kronas.

Pateicība Dievam  par piešķirtajiem līdzekļiem iesāktajam darbam! Turpmākajos gados vēl tika saņemti ziedojumi tulkošanas darbam no Zviedrijas, kā arī no Somijas un Dānijas Bībeles biedrībām. Pateicība arī visiem, kas ziedo un aizlūdz  Latvijā un tādā veidā atbalsta  LBB darbu katru gadu.

Tādēļ man ir dziļa pārliecība, ka Dievs vadīja un kārtoja mūsu jauno Bībeles tulkojumu un vada Latvijas Bībeles biedrības darbu. Protams, vadot biedrības darbu, man ir  bijuši daudzi piedzīvojumi, kā Dievs ir izkārtojis Bībeles biedrības darba norises vislabākā veidā,kad  reizēm mūsu un mani plāni bija pavisam citi.

Tulkošanas process

Vēlos paskaidrot, kā notiek tulkošanas darbs šodien.  Kā jau pieminēju, strādājot pie revidētā teksta izdevuma, bija izveidojusies darba grupa, kas pārvaldīja senās valodas.  Šī tulkošanas darba grupa turpināja darbu pie jaunā Bībeles tulkojuma.

Katru Bībeles grāmatu tulkoja viens tulkotājs. Tad šo tulkojumu izvērtēja visi tulkotāji kopā ar latviešu valodas speciālistiem. Tā tika sagatavots tulkojuma variants, kuru tālāk nodeva izvērtēšanai Latvijas kristīgo konfesiju nozīmētajiem ekspertiem. Viņu iesniegtos priekšlikumus attiecīgi izvērtēja starpkonfesionāla ekspertu komisija. Centos piedalīties visās starpkonfesionālās komisijas sēdēs, un apliecinu, ka ar dziļu cieņu pret pamattekstu tika pārrunāti grūtākie Bībeles teksti, līdz nonācām pie labākā risinājuma. Reizēm viena vārda apspriešanai tika pavadītas vairākas stundas, pat reizēm atstājot mājas darbus  ekspertiem, lai nākošā tikšanas reizē atrastu labāko risinājumu.

No Adventistu Baznīcas kā pārstāvis grieķu valodā Jaunās Derības tekstiem bija  mācītājs Herberts Driķis. Vecās Derības tekstus  izvērtēja mācītājs Īzaks Kleimanis.  Viņu dotie ieteikumi tika augstu vērtēti un ņemti vērā.

Bībeles pamatteksti ebreju un grieķu valodā

Esmu dzirdējis vairākkārtīgi no dažādiem cilvēkiem apgalvojumus, ka pirmais Ernsta Glika tulkojums tapa no vācu valodas. Vēl nesen bija saruna un jautājums – ja Bībeli tulko no vienas valodas citā, tad kas tad paliek no pamatteksta?

Tā ir nepareiza izpratne. Bībeles biedrības visā pasaulē tulko tikai no pamattekstiem – no ebreju un grieķu valodas.

Protams, rodas pamatots jautājums.  No kādiem tekstiem  tiek veidoti šie pamatteksti?

Bībele ir vislabāk dokumentētais teksts pasaulē. Ir atrasti vairāk kā 13000 Jaunās Derības daļu manuskripti. Tātad no šiem senajiem rokrakstiem arī top mūsdienu Bībeles pamatteksti Vecajai un Jaunajai derībai.

Jo senāki ir šie manuskripti, jo tuvāki oriģinālam. Laikā, kad Gliks tulkoja, vēl nebija atrasti daudzi  šodien zināmie senākie Bībeles rokraksti.  

1516. gadā Roterdamas Erasms publicēja Novum Instrumentum omne - paša no dažādām versijām savāktu, divvalodīgu (latīņu un grieķu valodā) Jaunās Derības versiju. Šī manuskripta otro (1519. gada) izdevumu Mārtiņš Luters izmantoja, veicot Bībeles tulkojumu vāciski, bet trešo (1522. gada) izdevumu Džons Tindeils - Jaunās Derības angļu versijai.

Sensacionālo atklājumu vēsture sākās ar 19. gadsimta vidu, kad vācu pētnieks Konstantīns Tišendorfs nejauši atrada t. s. Sinaja kodeksu. Toreiz jauno teologu un Bībeles zinātnieku ieinteresēja Svētās Katrīnas klosteris Sinaja kalnā, par kuru jau sen bija izplatītas valodas, ka tā bibliotēkā uzglabājoties pasakainas rakstu vērtības, jo sevišķi arhaiski, gluži nepazīstami Bībeles teksti.

Tišendorfs vairākas reizes devās tālajā ceļā uz Sinaja klosteri. Viens no runīgākajiem mūkiem, ieraudzījis Tišendorfu, ieaicināja viņu savā cellē parunāties. Pētnieku pārsteidza tas, ka celles kaktos mētājās veci, nodzeltējuši pergamenti. Tāpat, aiz gara laika Tišendorfs tajos ielūkojās sākumā pavirši, bet tad, vairāk iedziļinādamies, viņš tikko spēja apvaldīt satraukumu. Viņa rokās bija nokļuvuši plaši Vecās derības fragmenti un visa Jaunā Derība, kuri, kā tas vēlāk noskaidrojās, bija radušies 4. gadsimtā.

Tātad šodienas Jaunās Derības teksti grieķu valodā ir visu šo seno atklājumu kopsavilkums jeb Jaunās Derības pamatteksts, kuru izmato Apvienotās Bībeles biedrības, lai tulkotu Jauno Derību mūsdienu valodās, arī latviešu valodā.

Radikālu pagriezienu Vecās Derības tekstu rokrakstos izdarīja atklājums 1946./47. gadā Kumrānā, netālu no Nāves jūras.

Rokraksti, kas pilnībā saturētu Vecās Derības tekstus, bija pieejami tikai no 9./10. gs. pēc Kristus (Masoretu teksti). Tāpēc nenovērtējama ir Kumrānas apkaimes alās atrasto tekstu nozīme, kas datējami aptuveni 1000 gadus agrāk. 175 rokrakstos ir pārstāvētas gandrīz visas VD ietilpstošās grāmatas (izņemot Esteres grāmatu), tomēr jāatzīmē, ka šie rokraksti ir saglabājušies vairāk vai mazāk fragmentārā stāvoklī. Vienīgais pilnībā saglabājušais rokraksts ir Jeruzalemes muzeja lepnums – vairāk nekā 7m garais Jesajas grāmatas tīstoklis no 1. alas.  Par lielu pārsteigumu pilnībā saglabājies  teksts uzrādīja ļoti maz atšķirību no masoretu teksta, labs pamatojums visa VD teksta niecīgām izmaiņām turpat 1000 gadu garumā.

Iepazīstoties ar šodien izmatotiem Bībeles pamattekstiem abās valodās,  varam pārliecināties par godprātīgo attieksmi, jo katrā lappusē ir atsauces un norādījumi uz citiem variantiem kā citos manuskriptos izteikta teksta versija.

Tādēļ arī Jaunajā Bībeles tulkojumā ir zemsvītras atsauces  un norādījumi uz iespējām citādi tulkot tekstu. Bet tomēr varu teikt, ka šīs nianses neizmaina galvenās Bībeles  pamatmācības. Turklāt šajā tulkojumā arī centāmies izmatot tos vārdus latviešu valodā, kuri nav lietoti iepriekšējos tulkojumos, bet ir sinonīmi un atbilst  pamatvalodas vārdam, lai atklātu šo seno vārdu domas plašumu.

Tādēļ ir labi, ka mums šodien ir vairāki Bībeles tulkojumi latviešu valodā, jo visi tulkojumi ir veikti pēc labākajām iespējām attiecīgajā laikmetā. Lasīsim, izvērtēsim, bet pāri par visu dzīvosim, kā to māca Bībele. Tad Dievs mūs svētīs.

Ojārs Incenbergs,

mācītājs,

Latvijas Bībeles biedrības valdes priekšsēdētājs