Desmit baušļi
Desmit baušļi ir īpaši Dieva doti pamatlikumi. Atšķirībā no citiem Bībelē lasāmiem baušļiem, likumiem, norādījumiem, ieteikumiem utt., desmit baušļus pats Dievs iegravēja divās akmens plāksnēs un nodeva tās Mozum uz Sinaja kalna. Vairums pētnieku uzskata, ka tas notika 13. vai 14. gadsimtā pirms Kristus. Tas bija laiks, kad Izraēla tauta tikko bija atbrīvota no verdzības Ēģiptē. Šobrīd nav zināms, kas notika ar desmit baušļu oriģinālu – akmens plāksnēm.
Bībelē šo baušļu noraksts ir lasāms 2. Mozus grāmatas 20. nodaļā un arī 5. Mozus grāmatas 5. nodaļā. Abās šajās vietās desmit baušļu teksts nav pilnībā identisks, tomēr būtība ir viena un tā pati.
Zemāk lasāms desmit baušļu teksts no 2. Mozus grāmatas 20. nodaļas (1.-17. pants). Bībeles tekstā baušļi nav numurēti. Dažādas tradīcijas lieto atšķirīgu baušļu dalījumu (numerāciju); mēs šeit nepārstāvēsim nevienu no tradīcijām, bet citēsim Bībeles tekstu, kāds tas ir jaunajā latviešu Bībeles tulkojumā (Latvijas Bībeles biedrība, 2012.)
Un Dievs runāja visus šos vārdus:
“Es esmu Kungs, tavs Dievs, kas tevi izveda no Ēģiptes zemes, no vergu nama! Lai tev nav citu dievu bez manis!
Netaisi sev tēlus un atveidus ne no tā, kas debesīs augšā, ne no tā, kas uz zemes apakšā un ūdenī apakš zemes.
Nezemojies tiem un nekalpo tiem, jo es, Kungs, esmu greizsirdīgs Dievs, kas piemeklē tēvu vainas pie bērniem līdz trešajam un līdz ceturtajam augumam – tiem, kas mani nīst, bet es daru žēlastību tūkstošiem – tiem, kas mani mīl, un tiem, kas tur manus baušļus.
Nelieto Kunga, sava Dieva, vārdu velti, jo Kungs neatstās nesodītu to, kurš velti lieto viņa vārdu!
Atceries svētīt sabata dienu!
Sešas dienas strādā un dari visus savus darbus, bet septītā diena ir sabats Kungam, tavam Dievam, – tad nedari nekādu darbu ne tu, ne tavs dēls, ne tava meita, ne tavs vergs, ne tava verdzene, ne tavi lopi, ne svešinieks, kas tavos vārtos.
Jo sešās dienās Kungs radīja debesis un zemi, jūru un visu, kas tajā, bet septītajā dienā atpūtās. Tādēļ Kungs svētīja sabata dienu un darīja to svētu!
Godā savu tēvu un māti, lai tavas dienas būtu ilgas tajā zemē, ko Kungs, tavs Dievs, tev dod.
Nenogalini! Nepārkāp laulību! Nezodz! Nedod pret savu tuvāko melīgu liecību!
Neiekāro sava tuvākā namu, neiekāro sava tuvākā sievu, vergu, verdzeni, vērsi, ēzeli – neko, kas ir tavam tuvākajam!”