Apmierinātība un piepildījums

“Gan daudzi saka: "Kas dos mums laimi?" Pacel Tu, Kungs, pār mums Sava vaiga gaišumu! Tu esi devis lielāku prieku manai sirdij nekā viņiem laikos, kad viņiem labības un vīna papilnam. Es apgulšos mierā un dusēšu, jo Tu vien dari, ka dzīvoju drošībā.” (Psalmi 4:7-9)

 

Apmierinātība un dzīves piepildījums iegūstams pazemīgā uzticībā Dievam. Bībele saka: “Es protu būt zems, protu arī dzīvot pilnībā; nekas man nav svešs, protu būt paēdis un izsalcis, dzīvot pilnībā un ciest trūkumu. Es visu spēju Tā spēkā, kas mani dara stipru.” (Filipiešiem 4:12, 13)“Mana sirds, Kungs, nav lepna, un manas acis nav augstprātīgas. Es netīkoju pēc lielām lietām, kas man būtu par augstām.” (Psalmi 131:1)

 

Tas gan nenozīmē, ka apmierinātība ir statisks stāvoklis; gluži otrādi, patiesu piepildījumu dod Dieva mums sniegtā iespēja aizvien pieaugt un virzīties uz priekšu. Bībele saka: “Bet dzenieties pēc vislielākajām dāvanām, un es jums rādīšu vēl pārāku ceļu.” (1. Korintiešiem 12:31)

 

Apmierinātība ir atkarīga no pilnīgas un nedalītas nodošanās/pakļaušanās Kristum. Dalīta uzticība ienes nemieru. Bībele saka:“Neviens nevar kalpot diviem kungiem: vai viņš vienu ienīdīs un otru mīlēs, jeb viņš vienam pieķersies un otru atmetīs. Jūs nevarat kalpot Dievam un mantai.” (Mateja 6:24)

 

Apmierinātība nav savienojama ar iekāri. Bībele saka: “Tev nebūs iekārot sava tuvāka namu. Tev nebūs iekārot sava tuvāka sievu, nedz viņa kalpu, nedz viņa kalponi, nedz viņa vērsi, nedz viņa ēzeli, nedz ko citu, kas tavam tuvākam pieder.” (2. Mozus 20:17) “Kas grib tapt bagāts, krīt kārdinājumā un valgā un daudzās bezprātīgās un kaitīgās iegribās, kas gāž cilvēkus postā un pazušanā. Jo visa ļaunuma sakne ir mantas kārība; dažs labs, tiekdamies pēc tās, ir nomaldījies no ticības un pats sev nodarījis daudz sāpju.”  (1.Timotejam 6:9, 10)