Īstais laiks
Dievs visu dara īstajā laikā. Arī Kristus nāca mūsu pasaulē nevis nejaušā, bet īstajā laikā. Bībele saka: „Bet, kad laiks bija piepildījies, tad Dievs sūtīja Savu Dēlu, dzimušu no sievas, noliktu zem bauslības, lai izpirktu tos, pār kuriem valdīja bauslība, ka mēs iegūtu bērnu tiesības.” (Galatiešiem 4: 4-5)
Dievs negaidīja, kad mēs kļūsim labāki, lai sāktu mums palīdzēt. Viņš samaksāja mūsu grēku parādu un izdarīja visu nepieciešamo mūsu glābšanai laikā, kad mēs nepavisam neizskatījāmies daudzsološi. Bībele saka: „Jo Kristus par mums bezdievīgajiem ir miris tanī laikā, kad vēl bijām nespēcīgi.” (Romiešiem 5: 6)
Mēs varam būt droši, ka arī Kristus atgriešanās notiks īstajā laikā. Bībele saka: „Bet to vien turiet vērā, mīļie, ka viena diena Tam Kungam ir kā tūkstoš gadi un tūkstoš gadi kā viena diena. Tas Kungs nevilcina Savu apsolījumu, kā dažiem tas šķiet, bet ir pacietīgs ar jums, negribēdams, ka kādi pazustu, bet, ka visi nāktu pie atgriešanās.” (2. Pētera 3: 8-9)
Arī mums, cilvēkiem, katrai lietai ir savs īstais laiks. Bībele saka: „Katrai lietai ir savs nolikts laiks, un katram īstenošanai paredzētam nodomam zem debess ir sava stunda. Savs laiks piedzimt, savs laiks mirt, savs laiks dēstīt, un savs laiks dēstīto atkal izraut. Savs laiks kādu nogalināt, un savs laiks kādu dziedināt; savs laiks ko noplēst, un savs laiks ko uzcelt. Savs laiks raudāt, un savs laiks smieties; savs laiks sērot, un savs laiks diet. Savs laiks akmeņus mest, un savs laiks tos salasīt; savs laiks apkampties, un savs laiks, kad šķirties. Savs laiks ir ko meklēt, un savs laiks ko pazaudēt; savs laiks ir ko glabāt, un savs laiks ko galīgi atmest. Savs laiks ir ko saplēst, un savs laiks atkal to kopā sašūt; savs laiks klusēt, un savs laiks runāt. Savs laiks mīlēt, un savs laiks ienīst; savs laiks karam, un savs laiks mieram.” (Salamans Mācītājs 3: 1-8)
Arī īstie vārdi jāsaka īstajā laikā. Bībele saka: „Vārds, kas teikts īstā laikā, ir kā zelta āboli greznos sudraba traukos.” (Salamana pamācības 25: 11)