Bagātība, manta, nauda, kredīti

Patiesas labklājības avots ir Dievs. Bībele saka: “Bet piemini To Kungu, savu Dievu, ka Viņš ir tas, kas dod tev spēku iemantot bagātību, lai apstiprinātu Savu derību, ko Viņš ar zvērestu bija apsolījis taviem tēviem, kā tas šodien ir.” ( 5. Mozus 8: 18)

Nauda un bagātība var kļūt par mūsu dzīves centru un ieņemt Dieva vietu. Bībele saka: “Tā saka Tas Kungs: "Gudrais lai nelielās ar savu gudrību, stiprais lai nelielās ar savu spēku, bagātais lai nelielās ar savu bagātību! Bet, kas grib lielīties, lai lielās ar savu atziņu, ka viņš Mani pazīst un zina, ka Es esmu Tas Kungs, kas uztur virs zemes žēlastību, patiesību un taisnību; jo uz tādiem Man ir labs prāts, saka Tas Kungs.” (Jeremijas 9: 22-23)

Bībele brīdina no nepareizas attieksmes pret materiālām lietām. Bībele saka: “Un Viņš tiem sacīja: "Uzmaniet un sargieties no mantkārības, jo neviens nedzīvo no tam, ka viņam ir daudz mantas." (Lūkas 12: 15)

Nav gudri finansiālus panākumus uzskatīt par prioritāti. Bībele saka: “Neviens nevar kalpot diviem kungiem: vai viņš vienu ienīdīs un otru mīlēs, jeb viņš vienam pieķersies un otru atmetīs. Jūs nevarat kalpot Dievam un mantai.” (Mateja 6:24) “Bet, kas grib tapt bagāts, krīt kārdinājumā un valgā un daudzās bezprātīgās un kaitīgās iegribās, kas gāž cilvēkus postā un pazušanā. “          (1. Timotejam 6: 9)

Lai gan tas nav neiespējams, tomēr bagātniekam ir grūtāk kļūt par Dieva valsts pilsoni. Bībele saka: “Un Jēzus skatījās apkārt un saka uz Saviem mācekļiem: "Cik grūti bagātie ieies Dieva valstībā!" Un mācekļi iztrūcinājās par Viņa vārdiem. Bet Jēzus atkal griežas pie tiem un saka: "Bērni, cik grūti ir ieiet Dieva valstībā! Vieglāk ir kamielim iziet caur adatas aci nekā bagātam ieiet Dieva valstībā."” (Marka 10: 23-25)

Mantkārība jeb bagātības mīlestība noved pie ļaunuma un pat nozieguma. Bībele saka: “Jo visa ļaunuma sakne ir mantas kārība; dažs labs, tiekdamies pēc tās, ir nomaldījies no ticības un pats sev nodarījis daudz sāpju.” ( 1. Timotejam 6:10) ”No kurienes kari, no kurienes cīņas jūsu starpā? Vai ne no turienes, no kārībām, kas cīnās jūsu locekļos? Jūs iekārojat, un jums nav; jūs slepkavojat un skaužat un nevarat iegūt; jūs cīnāties un karojat. Jums nav, tāpēc, ka jūs nelūdzat Dievu.” (Jēkaba 4: 1-2)

Jo vairāk tu dosi citiem, jo lielāks būs tavs ieguvums. Bībele saka: “Pārdodiet savu īpašumu un izdaliet to nabagiem, gādājiet sev naudas makus, kas nepaliek veci, neizsīkstošu mantu debesīs, kur zaglis nevar piekļūt un ko kodes nevar maitāt. Jo, kur jūsu manta, tur būs arī jūsu sirds.” ( Lūkas 12: 33-34)

Kur Dievs iesaka ieguldīt mūsu līdzekļus? Bībele saka: “Tiem, kas ir bagāti tagadējā pasaules laikmetā, piekodini, lai viņi nebūtu augstprātīgi un neliktu cerību uz nedrošo bagātību, bet uz Dievu, kas mums dod visu bagātīgi baudīt; lai viņi darītu labu, būtu bagāti labos darbos, devīgi, nesavtīgi, uzkrādami sev labu mantas pamatu nākamai dzīvei, ka iegūtu īsto dzīvību.” (1. Timotejam 6: 17-19)

Tas jāzina zemes īpašniekiem - Bībele saka: “Un zemi lai neviens nepārdod par īpašumu: zeme pieder Man, bet jūs esat svešinieki un piemājotāji pie Manis.” (3. Mozus 25: 23)

Apmierinātība nav atkarīga no naudas vai mantas daudzuma. Bībele saka: “Es protu būt zems, protu arī dzīvot pilnībā; nekas man nav svešs, protu būt paēdis un izsalcis, dzīvot pilnībā un ciest trūkumu. Es visu spēju Tā spēkā, kas mani dara stipru.” (Filipiešiem 4: 12-13)

Dievs apsolījis mums  neierobežotas svētības, ja mēs atdosim Viņam atpakaļ  desmito daļu un labprātīgos ziedojumus. Bībele saka: “Vai ir pareizi, ka cilvēks krāpj Dievu, kā jūs Mani krāpjat? Jūs tad sakāt: kā tad mēs Tevi krāpjam? - ar desmito tiesu un labprātīgiem upuriem. Tādēļ jau jūs esat nolādēti, tā, ka viss krīt jums no rokām un iet jūsu rokās bojā, jo jūs visi vienā kopā cits pār citu Mani krāpjat! Bet atnesiet katrs savu desmito tiesu pilnā vērtībā Manā klētī tā, lai arī Manā mājā būtu barība, un pārbaudiet tad Mani šai ziņā, saka Tas Kungs Cebaots, vai Es arī neatvēršu debess logus un nelikšu svētībai pa tiem pārpilnībā nolīt pār jums!” (Maleahija 3: 8-10)

Kristus apstiprināja desmitās daļas došanu. Bībele saka: “Vai jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jo jūs dodat desmito tiesu no mētrām, dillēm un ķimenēm un atstājat bez ievērības svarīgāko bauslībā: tiesu, žēlastību un ticību. Šo jums bija darīt un to neatstāt.” (Mateja 23: 23)

Ieteikums kā bagātajiem, tā mazturīgajiem. Bībele saka: “Dod godu Tam Kungam arī no savas mantas un piešķir Viņam visu savu ienākumu pirmajus, tad pildīsies tavi šķūņi ar pilnību, un tavas vīna spiedes plūdīs pār malām pāri.”(Salamana pamācības 3: 9-10)

Ja mēs liksim Dievu pirmajā vietā, Viņš parūpēsies par visām mūsu vajadzībām. Bībele saka: “Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas.” ( Mateja 6: 33)

Kāds ir gudrākā un bagātākā cilvēka, kāds jebkad ir dzīvojis – Salamana -  padoms naudas lietās? Bībele saka: “Kas mīl naudu, tam nekad nepietiek naudas, un, kam ir prieks par bagātību, tam nekad nepietiek ar ienākumiem; taču arī tas ir niecība. Ja manta vairojas, tad vairojas arī tie, kas to apēd, un kāds labums tad tam, kam tā pieder, kā tikai acīm paskatīties? Salds ir darbinieka miegs, vienalga, vai tas daudz vai maz ko ēdis; bet bagātais, kas spēcīgi pieēdies, nereti netiek pie miega. It īpaši liels ļaunums, ko es esmu novērojis zem saules, ir bagātība, kas tam pašam paliek par nelaimi, kurš to sargā. Ja tāda bagātība kādā nelaimē aiziet bojā, tad viņam nav nekā ko atstāt īpašumā savam miesīgajam dēlam. Kailam, kāds viņš nācis no mātes klēpja, tādam viņam atkal jāaiziet, un viņš nevar pat arī ne to vismazāko līdzi paņemt no savu pūliņu ieguvuma, lai to paturētu savā īpašumā. Jā, arī tā ir ļauna un bēdīga parādība: pavisam tā, kā viņš ir atnācis, tā viņam atkal ir jāaiziet. Kāds nu viņam ir ieguvums no tā, ka viņš par velti ir pūlējies? Un pie tam viņš visas savas mūža dienas ir pavadījis tumsā un lielos sirdēstos, un tās bijušas saistītas ar daudzām nepatikšanām, slimībām un uztraukumiem. Un, ko es esmu atradis kā labu un skaistu, ir tas, ka cilvēks ēd un dzer un jūtas labi visu to bezgalīgo pūļu jūklī, ar kādām viņš zem saules nomoka sevi savā īsajā mūžā, ko Dievs viņam piešķir; un tas arī ir viņa dzīves uzdevums. Bet, ja Dievs kādam cilvēkam dod bagātību un laicīgu mantu un piešķir viņam to laimīgo stāvokli, ka viņš var to baudīt, var ņemt no tā savu daļu un, pat neraugoties uz visām pūlēm, tomēr priecāties, tad tā ir Dieva žēlastības dāvana. Tāds tad daudz nedomās par savu dzīves dienu īsumu, tāpēc, ka Dievs viņa sirdi apdāvina ar prieku.” (Salamans Mācītājs 5: 10-20)

Ko Svētie Raksti saka par maniem ikmēneša rēķiniem? Bībele saka: “Dodiet katram, kas viņam pienākas: nodevas, kam nākas nodevas, muitu, kam nākas muita, bijību, kam nākas bijība, cieņu, kam nākas cieņa. Nepalieciet nevienam neko parādā kā vienīgi, ka jūs cits citu mīlat. Jo, kas otru mīl, tas ir piepildījis bauslību.” (Romiešiem 13: 7-8)

Nesteidzies galvot par kāda kredītsaistībām. Bībele saka: “Neesi starp tiem, kas ar rokas spiedienu apsolās un par parādu galvo, jo, ja tev nebūs ko samaksāt, kāpēc tad lai paņem tev tavu gultu zem tevis.” (Salamana pamācības 22: 26-27)

Kāds atgādinājums mums ir dots attiecībā uz naudas aizņemšanos? Bībele saka: “Bagātais valda pār nabagiem, un, kas aizņemas, kļūst par aizdevēja kalpu.” (Salamana pamācības 22: 7)

Dievs vēlas, lai mēs savos darījumos esam godīgi. Bībele saka: “Pareizi svaru kausi un taisnīgs svars ir no paša Tā Kunga, un visi atsvari somā ir Viņa darinājumi.” (Salamana pamācības 16: 11)

Tiem, kas vēlas dzīvot saskaņā Dievu, vienmēr  vajadzētu būt godīgiem un taisnīgiem. Bībele saka: “Kas taisnībā staigā un patiesību runā, kas noraida izspiestu mantu, kura rokas nepieņem dāvanas, kas aizbāž savas ausis, lai nedzirdētu runas par asinsdarbiem, kas aizdara savas acis, lai tās neraudzītos uz ļaunu, tas dzīvos augstumos, kalnu pilis būs tam par patvērumu, tam būs sava maize, ūdens tam netrūks.” (Jesajas 33: 15-16)

Tas ir svarīgi – strādāt, lai nopelnītu iztiku. Bībele saka: “Tagad dzirdam, ka daži jūsu starpā dzīvo nekārtīgi, nestrādādami nekādu darbu, bet tikai izlikdamies. Tādiem mēs aizrādām un liekam pie sirds, atsaukdamies uz mūsu Kungu Jēzu Kristu, lai viņi klusā garā strādā un ēd savu maizi.” (2. Tesaloniķiešiem 3: 11-12)