Aprunāšana, tenkošana

Aprunāt nozīmē runāt par citiem sliktu (patiesu vai izdomātu), ar mērķi viņu vai viņus apkaunot. (Sinonīmi: apmēļot, nepatiesi apvainot, nomelnot, negodā likt, neslavu celt, negodu celt.)

Klāt neesošu cilvēku personīgās dzīves apspriešana un šāda rakstura informācijas tālākizplatīšana (bez īpaša mērķa vai nolūka viņus apkaunot), saucama par tenkošanu. (Sinonīmi: baumot, klačot, klačoties, melst, valodas celt, iznēsāt tenkas.)

Aprunāšana un tenkošana ir pretrunā Kristus piemēram un Bībeles mācībai, tie ir grēki, kuriem nav nekā kopēja ir kristīgu dzīvesveidu un kristīgām attiecībām.

Bībele saka:

Psalmi 41: 7 “Un, ja kāds nāk mani apraudzīt, tad viņa sirds ir pilna viltus. Viņš meklē ļaunumu, iziet ārā uz ielas un stāsta tenkas.”

Psalmi 41: 8 “Visi, kas mani ienīst, tenko par mani un runā tikai ļaunu

Salamana pamācības 17: 4 “Ļauns cilvēks uztver mēlnešu tenkas, un nepatiess cilvēks viegli klausa kaitētājām baumām.”

1. Timotejam 4: 7 “Bet nesvētas un vecu sievu tenkas noraidi. Vingrinies turpretim pats dievbijībā.”

Salamana pamācības 11: 13 “Mēlnesis negribot pats atklāj, ko viņš slepeni zina, bet, kam uzticama sirds, tas to noslēpj.

Salamana pamācības 20: 19 “Mēlnesis, apkārt līzdams, izpļāpā noslēpumus; tāpēc tu netinies ar to, kas savu muti nesavalda.

Romiešiem 1: 29 “Tie piepildījuši savu dzīvi ar visādiem netikumiem: netaisnību, samaitātību, iekāri, ļaunumu, skaudību, slepkavību, ķildām, krāpšanu, ļaunprātību, mēlnesību.

2. Korintiešiem 12: 20 “Es baidos, ka es nākdams neatrodu jūs tādus, kādus es nevēlos, un ka jūs neatrodat mani tādu, kādu jūs nevēlaties; ka tikai nav jūsu vidū ķildu, skaudības, dusmu, naida, apmelošanas, mēlnesības, uzpūtības, nekārtības

1. Timotejam 3: 11 “Sievām tāpat būs būt cienīgām, ne mēlnesēm, bet sātīgām, uzticamām visās lietās.”

1. Pētera 2: 1 “Tad nu, atmetuši visu ļaunprātību un visu viltu, liekulību un skaudību, kā arī visas mēlnesības...

Psalmi 15: 1-3 “Kam ļauts mājot Tā Kunga namā? Dāvida dziesma. Kungs, kas mājos Tavā mājoklī un dzīvos Tavā svētajā kalnā? Kas staigā nenoziedzībā un dara taisnību, un patiesību glabā savā sirdī; kas citu neaprunā ar savu mēli, savam tuvākam ļauna nedara un nelaupa viņam viņa godu

Psalmi 31: 19 “Lai mēmas kļūst lūpas, kas runā melus, kas aprunā taisno, savā lepnībā un augstprātībā viņu nievādamas.

Psalmi 101: 5 “Kas savu tuvāko slepeni aprunā, to es piespiedīšu klusēt un izdeldēšu; kam lepnas acis un uzpūtīga sirds, to es necietīšu.”

Salamana pamācības 10: 18 “Nepatiesas un viltīgas mutes slēpj sevī naidu, un, kas otru aprunā un otram niknu slavu ceļ, ir nejēga.”

Salamana pamācības 16 :28 “Aplams cilvēks izraisa asu vārdu maiņu un nesaskaņas, un aprunātājs sarīda draugus citu pret citu.

Salamana pamācības 26: 20 “Kad malkas vairs nav, tad uguns izdziest, un, kad aprunātājs prom, tad nesaskaņas izbeidzas pašas no sevis.”

Jeremija 9: 3 “Sargieties ikviens no sava drauga un nepaļaujieties uz brāļiem! Jo katrs brālis krāpj un māna, un katrs draugs aprunā un apmelo.” [Piezīme: lai pareizi saprastu šī Bībeles citāta nozīmi, nepieciešams rūpīgi iepazīties ar tā kontekstu.]

Jēkaba 4: 11 “Neaprunājiet, brāļi, cits citu; kas savu brāli aprunā vai brāli tiesā, aprunā likumu un tiesā likumu; bet, ja tu likumu tiesā, tad tu neesi likuma darītājs, bet soģis.”

3. Jāņa 10 “Tāpēc, kad nākšu, es pieminēšu viņa darbus, ko viņš dara, ļauniem vārdiem aprunādams mūs, un ar to viņam nepietiek, viņš pats neuzņem brāļus un neļauj to darīt tiem, kas to grib, un izstumj tos no draudzes.”

1. Timotejam 3: 11 “Sievām tāpat būs būt cienīgām, ne mēlnesēm, bet sātīgām, uzticamām visās lietās.

1. Timotejam 5: 13 “...Turklāt viņas mācās vēl arī dīkā dzīvot, staigādamas apkārt no mājas uz māju, taču ne tikai dīkā dzīvot, bet arī iznēsāt pļāpas un jaukties citu darīšanās, runājot to, kas neklājas.”