Kritika un kriticisms

Konstruktīvu/pozitīvu kritiku raksturo labprātība piedot, patiesa vēlēšanās palīdzēt un taktiskums. Bībele saka: “Ja tavs brālis grēko, pamāci to un, ja viņš nožēlo, piedod viņam” (Lūkas 17:3). “Ja tavs brālis grēko, tad noej un pamāci viņu zem četrām acīm; kad viņš tev klausa, tad tu savu brāli esi mantojis.” (Mateja 18: 15)

Saprātīgs cilvēks pozitīvu kritiku pieņems un mācīsies no tās. Bībele saka: “Nesodi izsmējēju - viņš tevi ienīst; nosodi un pārmāci prātīgo - un viņš tevi mīlēs. Dod sapratīgajam, tad viņš kļūs savās atziņās vēl dziļāks; pamāci taisnīgo, tad viņš vēl vairāk pieņemsies mācībā.” (Salamana pamācības 9: 8, 9)

Ar kritiku jābūt piesardzīgam, tā ātri var pāraugt “tiesāšanā”. Bībele saka: “Pieņemiet tos, kas ticībā vēl vāji, un netiesājiet viņu domas.” (Romiešiem 14: 1) “Netiesājiet, tad jūs netapsit tiesāti; nepazudiniet, tad jūs netapsit pazudināti; piedodiet, tad jums taps piedots. Dodiet, tad jums taps dots: pilnu, saspaidītu, sakratītu un pārpārēm ejošu mēru jums iedos jūsu klēpī; jo ar to mēru, ar ko jūs mērojat, jums atmēros.” (Lūkas 6: 37, 38)

Kritika var būt arī negatīva, pat kaitīga un postoša. Bībele saka: “Ja jūs savā starpā kožaties un ēdaties, tad pielūkojiet, ka jūs cits citu neaprijat!” (Galatiešiem 5: 15)

Tieksme kritizēt citus nereti sevī slēpj nespēju kritiski palūkoties uz sevi. Bībele saka: “Netiesājiet, lai jūs netopat tiesāti. Jo, ar kādu tiesu jūs tiesājat, ar tādu jūs tapsit tiesāti; un, ar kādu mēru jūs mērojat, ar tādu jums taps atmērots. Bet ko tu redzi skabargu sava brāļa acī, bet baļķi savā acī neieraugi? Jeb kā tu vari sacīt uz savu brāli: laid, es izvilkšu skabargu no tavas acs, - un redzi, baļķis tavā paša acī? Liekuli, izvelc papriekš baļķi no savas acs un tad lūko izvilkt skabargu no sava brāļa acs.” (Mateja 7: 1-5)

Labākā aizsardzība pret kriticismu ir dzīvot ar tīru sirdsapziņu. Bībele saka: “Bet turiet Kungu Kristu svētu savās sirdīs, būdami arvien gatavi aizstāvēties pret ikvienu, kas vaicā par cerības pamatu jūsos; tomēr gan ar lēnprātību un bijību, paturot labu sirdsapziņu, lai, kur jums ceļ neslavu, top kaunā tie, kas nopeļ jūsu labo dzīvi iekš Kristus. Jo ir labāki ciest, darot labu, ja Dieva griba to prasītu, nekā darot ļaunu.” (1. Pētera 3: 15-17)