Dedzība

Dedzībai vajadzētu būt mūsu garīgo dzīvi raksturojošajam elementam. Bībele saka: “Gara dedzībā un kalpošanā Kungam nemitējieties būt uzcītīgi.” Romiešiem 12:11

„Tad nu, mani mīļotie brāļi, esiet noturīgi un nelokāmi, vienmēr dedzības pilni Kunga darbā, zinādami, ka jūsu pūles nav veltīgas Kungā.” 1. Korintiešiem 15:58

Dedzība labās lietās vienmēr ir laba. Bībele saka: „Būt dedzīgiem uz labu vienmēr ir labi, ne tikai tad, kad esmu pie jums.” Galatiešiem 4:18

Ir gadījumi, kad dedzība var būt arī pārmērīga. Bībele saka: „Jūdu ticības lietās es pārspēju daudzus savus vienaudžus savā tautā, pārmēru dedzīgi turēdams tēvu ieražas.” Galatiešiem 1:14

Dedzībai vajadzētu savienoties ar intelektuālu izpratni, pretējā gadījumā dedzība mūs var aizvest neceļos. Bībele saka: “Es viņiem apliecinu, ka viņiem ir dedzība uz Dievu, bet tā ir bez izpratnes.” Romiešiem 10:2 „Muļķi nogalē paša dusmas, un nejēgu nokauj viņa dedzība!” Ījaba 5:2

Kristus mūs piepildīs ar dedzību uz labiem darbiem. Bībele saka: “Viņš sevi ir nodevis par mums, lai mūs izpirktu no visas ļaundarības un šķīstītu sev par izredzētu tautu, dedzīgu uz krietniem darbiem.” Titam 2:14

Jēzus mūs nevar vest uz priekšu, ja esam pašapmierināti. Bībele saka: “Es zinu tavus darbus, ka tu neesi ne auksts, ne karsts. Kaut tu būtu auksts vai karsts! Un tādēļ, ka tu neesi ne karsts, ne auksts, bet esi remdens, es tevi izspļaušu no savas mutes.(..) Kurus es mīlu, tos es norāju un pārmācu. Tad nu esi dedzīgs un atgriezies.” Atklāsmes 3:15-16, 19