Arābi (Islāms)
Lai arī vārds “Islāms” Bībelē nav minēts, tajā dotas norādes par arābiem kā “Ābrahāma bērniem” un ļaudīm, kas apdzīvoja austrumu zemes. Musulmaņu (Islāma ticībai piederīgo cilvēku) vēsture sākas ar pravieti Ābrahāmu un viņa pēcnācējiem no viņa pirmdzimtā dēla Ismaēla.
Ābrahāma pirmdzimtais bija no ēģiptietes Hāgares un viņa vārds bija Ismaēls. Bībele saka: “Un Hāgare dzemdēja Ābramam dēlu, un Ābrams savu dēlu, kuru viņam bija dzemdējusi Hāgare, nosauca vārdā Ismaēls.” 1. Mozus 16:15
Ābrahāmam tika dots liels apsolījums – ka viņa pēcnācēji no Ismaēla puses kļūs par lielu tautu. Bībele saka: “Un par Ismaēlu es tevi dzirdēju – redzi, viņu es svētīšu un darīšu auglīgu, un vairošu viņu daudzuma daudzumā, viņš būs tēvs divpadsmit vadoņiem, un es darīšu viņu par lielu tautu!” 1. Mozus 17:20
Ismaēla vārds tika dots no Dieva un tas nozīmēja “Dievs dzird”. Bībele saka: “Un Kunga eņģelis viņai teica: “Vairot es vairošu tavus pēcnācējus, un viņus nevarēs saskaitīt – tik daudz to būs!” Un Kunga eņģelis viņai teica: “Redzi, tu esi grūta, un tu dzemdēsi dēlu, un tu nosauksi viņu vārdā Ismaēls, jo Kungs tavas ciešanas uzklausījis!” 1. Mozus 16:10,11
Ismaēla pēcnācējiem un citiem Ābrahāma bērniem no Ketūras tika nodotas austrumu zemes un Bībelē viņi tiek saukti par austrumu bērniem jeb vienkārši austrumniekiem. Viņi ir mūsdienu arābu priekšteči. Islāma pravietis Muhameds savu izcelsmi iezīmē caur Ismaēla pirmdzimto dēlu Nebājotu. Bībele saka: “Kamēr Ābrahāms vēl bija dzīvs, savu blakussievu dēliem viņš deva dāvanas un aizsūtīja viņus projām no sava dēla Īzaka uz austrumiem, uz austrumu zemi.” “Šīs ir Ābrahāma dēla Ismaēla paaudzes – viņu Ābrahāmam dzemdēja Sāras kalpone ēģiptiete Hāgare. Tā sauc Ismaēla dēlus pēc viņu vārdiem, pēc viņu paaudzēm – Ismaēla pirmdzimtais Nebājots, un Kēders, un Adbeēls, un Mibsāms, un Mišma, un Dūma, un Masa, un Hadads, un Tēma, un Jetūrs, un Nafīšs, un Kēdema, šie ir Ismaēla dēli, un šie ir viņu vārdi pēc viņu ciemiem un viņu apmetnēm – divpadsmit vadoņi pēc viņu tautām. Un šie ir Ismaēla dzīves gadi – simts trīsdesmit septiņi, un viņš sataisījās un nomira, un tika piepulcināts savai tautai. Un viņi mita no Havīlas līdz Šūrai, kas ir pret Ēģipti, ejot uz Asīriju. Viņi mēdza uzbrukt visiem saviem brāļiem.” 1. Mozus 25:6,12-18.
Apvidi, kas minēti 18. pantā atrodas centrālajā un Ziemeļarābijā.
Lai arī turpmākās attiecības starp Īzaku un Ismaēlu un viņu pēcnācējiem lielākoties bija naidīgas, Bībelē atrodam arī dažus zīmīgus mijiedarbības piemērus. Viens no tiem ir gadījums ar Īzaka mazdēlu Jāzepu, kuru brāļi pārdeva verdzībā ismaēliešu tirgotājiem, kuri savukārt pārdeva viņu tālāk Ēģiptē. Iespējams, tieši ismaēliešu karavānas parādīšanās izglāba Jāzepam dzīvību, jo iepriekš brāļi vēlējās viņu nogalināt. Bībele saka: „Un viņi apsēdās ēst maizi, tad pacēla savas acis un ieraudzīja, redzi – no Gileādas nāca ismaēliešu karavāna, un viņu kamieļi nesa smaržas un balzamu, un mirres, būdami ceļā uz Ēģipti. (..) Bet garām gāja midjāniešu vīri, tirgoņi – tad tie [brāļi] izvilka un izcēla Jāzepu no bedres un pārdeva viņu ismaēliešiem par divdesmit sudraba gabaliem, un Jāzepu aizveda uz Ēģipti.” 1. Mozus 37:25;28
Ismaēlieši, nogādājot Jāzepu Ēģiptē, izpildīja daļu no Dieva plāna. Bībele saka: „Un nu – neesiet drūmi un nedusmojiet uz sevi par to, ka pārdevāt mani uz šejieni, jo Dievs mani ir sūtījis jums pa priekšu, lai mēs izdzīvotu! Jau šos divus gadus visā zemē bija bads, un nāks vēl pieci gadi, kuros nebūs ne aršanas, ne ražas! Dievs mani ir sūtījis jums pa priekšu, lai jūs saglabātu uz zemes, lai jūs paliktu dzīvi un daudzi izglābtos! Tad nu – ne jūs mani uz šejieni sūtījāt, bet Dievs. Viņš mani darīja par tēvu faraonam, par kungu visam viņa namam un par valdnieku visai Ēģiptes zemei!” 1. Mozus 45:5-8
Kaut arī Ābrahāma pēcnācēji, kas cēlušies no Ismaēla, drīz vien pievērsās elkdievībai, ir pravietots, ka reiz tie pielūgs un slavēs Dievu viņa templī. Lielākā daļa mūsdienu Bībeles pētnieku to attiecina uz Jauno Zemi („Debesīm”, „paradīzi”), kur pulcēsies izglābtie no visām tautām, tajā skaitā no arābiem. Bībele saka: “Tev būs kamieļu bariem vien, kamielēni no Midjānas un Ēfas; tad nāks no Šebas – nesīs zeltu un vīraku, slavēs Kungu un sludinās! Pie tevis pulcēsies visas Kēderas avis, Nebājotas auni tev kalpos – man par tīksmi tos pienesīs uz mana altāra, un savam krāšņajam namam es vēl krāšņumu došu!” Jesajas 60:6,7. Visi minētie ir Ābrahāma pēcnācēji, “Austrumu bērni”, arābi, musulmaņu priekšteči.