Dusmas

Gudrāk ir būt iecietīgam nekā ļaut sevi ātri pārņemt dusmām. Bībele saka: “Neļauj sevi pārmērīgi ātri pārņemt dusmām, jo dusmas mājo nelgas azotē.” (Salamans Mācītājs 7: 9) “Cilvēks, kas šo to piecieš, ir gudrs, un viņam nāk par godu, ka kādu pārkāpumu viņš var arī nepamanīt.” (Salamana pamācības 19: 11) “Pacietīgais ir labāks nekā stiprais, un, kas ir kungs pats pār savu garu un sirdi, tas ir labāks par to, kas iekaro pilsētas.” (Salamana pamācības 16: 32)

Dusmas nepalīdz panākt taisnīgu problēmas risinājumu. Bībele saka: “Ziniet, mani mīļie brāļi: lai ikviens cilvēks ir čakls klausīties, kūtrs runāt, kūtrs dusmoties, jo cilvēka dusmas nesagādā Dieva taisnību.” (Jēkaba 1: 19, 20)

Ja reiz esi sadusmojies, atbrīvojies no šīm emocijām pēc iespējas ātri, jo dusmas tavā sirdī atver durvis velnam. Bībele saka: “Dusmās neapgrēkojieties: lai saule nenoriet, jums dusmojoties, un nedodiet vietu velnam.” (Efeziešiem 4: 26, 27)

Dusmu meita ir atriebība. Atriebjoties cilvēks kaitē arī pats savām interesēm. Bībele saka: “Neatmaksādami ļaunu ar ļaunu, nedz zaimus ar zaimiem, turpretim svētījiet, jo uz to jūs esat aicināti, lai jūs iemantotu svētību. Jo, kas mīl dzīvību un grib redzēt labas dienas, tas lai attur savu mēli no ļauna un savas lūpas, ka tās nerunā viltu.” (1. Pētera 3: 9, 10)

Gudri rīkojas tas, kurš izvairās provocēt dusmas citos. Bībele saka: “Ja pienu kuļ, tad no tā sataisa sviestu, un, ja kāds pārmērīgi spēcīgi šņauc degunu, tad tāds uzšņauc asinis, un, ja kāds kādu kaitina viņa dusmās, tad būs nesaskaņas un asu vārdu maiņa.” (Salamana pamācības 30: 33) “Atmet dusmas un neļaujies bardzībai, neiekarsti niknumā, jo no tā ceļas tikai ļaunums!” (Psalmi 37: 8)

Tā kā dusmas mēdzam izpaust destruktīvos veidos, tās Bībelē ierindotas starp visbīstamākajiem „miesas darbiem” jeb grēkiem. Bībele saka: „Bet zināmi ir miesas darbi: tie ir netiklība, nešķīstība, izlaidība, elku kalpība, buršana, ienaids, strīdi, nenovīdība, dusmas, ķildas, šķelšanās, ķecerība, skaudība, dzeršana, dzīrošana un tamlīdzīgas lietas, par kurām es iepriekš saku, kā jau esmu senāk sacījis: tie, kas tādas lietas dara, nemantos Dieva valstību.” (Galatiešiem 5: 19-21)

Piebilde. Ļaunums, šķiet, neslēpjas pašās dusmās kā emocijās, bet apstāklī, ka šīs emocijas sagrābj kontroli pār cilvēku, un nepiemērotos veidos, kā tās var izpausties. Lai arī dusmas kā emocijas var būt daļa no cilvēka dabīgā pašsaglabāšanās instinkta un pašas par sevi nav ne ļaunas, nedz labas, prātam par tām ir jāvalda.