Baznīcas/dievkalpojuma apmeklēšana

 Dievs ir mūsu pielūgsmes vērts. Bībele saka: “Kalpojiet Tam Kungam ar prieku, nāciet Viņa vaiga priekšā ar gavilēm! Atzīstiet, ka Tas Kungs ir Dievs, Viņš mūs ir darījis - un ne mēs paši - par Savu tautu un par Savas ganības avīm. Ieejiet pa Viņa vārtiem ar pateikšanu, Viņa pagalmos ar teikšanu! Pateicieties Viņam, slavējiet Viņa Vārdu! Jo Tas Kungs ir laipnīgs, Viņa žēlastība paliek mūžīgi, un Viņa patiesība pastāv uz radu radiem.” (Psalmi 100: 2-5)

 

Baznīcas celtnei mūsu attiecībās ar Dievu nav izšķiroša loma; svarīgāka par pielūgsmes vietu ir lūdzēju attieksme. Bībele saka: “Dievs, kas radījis pasauli un visu, kas tanī, būdams debess un zemes Kungs, nemājo rokām celtos tempļos.” (Apustuļu darbi 17: 24) “Bet stunda nāk un ir jau klāt, kad īstie dievlūdzēji pielūgs Tēvu garā un patiesībā. Jo Tēvs tādus meklē, kas Viņu tā pielūdz. Dievs ir Gars, un, kas Viņu pielūdz, tiem To būs pielūgt garā un patiesībā.” (Jāņa 4: 23, 24)


Iet uz baznīcu/dievkalpojumu/draudzes sapulci, meklēt tur Dievu un sadraudzību ar citiem Viņa bērniem, sevišķi svarīgi ir laikā pirms Kristus atgriešanās. Bībele saka: “Un vērosim cits citu, lai paskubinātu uz mīlestību un labiem darbiem, neatstādami savas sapulces, kā daži paraduši, bet cits citu paskubinādami un jo vairāk, redzot tuvojamies to dienu.” (Ebrejiem 10: 24, 25)


Kristus ir apsolījis īpašu klātbūtni pat nelielām ticīgo grupām. Bībele saka: “Jo, kur divi vai trīs ir sapulcējušies Manā Vārdā, tur Es esmu viņu vidū.” (Mateja 18:20)


Priecājieties par iespēju brīvi pielūgt Dievu, vēl jo vairāk tāpēc, ka daudzviet pasaulē šāda brīvība cilvēkiem ir liegta. Bībele saka: “Es priecājos, kad man teica: "Iesim Tā Kunga namā!” (Psalmi 122: 1)


Ejiet uz baznīcu/dievkalpojumu/draudzes sapulci, lai klausītos un mācītos. Bībele saka: “Uzmani savu kāju, kad tu ej Dieva namā, jo nākt un klausīties ir patiešām kaut kas labāks, nekā kad neprašas nes savus upurus; viņi jau patiesībā nezina neko citu kā vienīgi ļaunu darīt.” (Salamans Mācītājs 4: 17)


Ejiet uz baznīcu/dievkalpojumu/draudzes sapulci, lai kalpotu citu vajadzībām. Bībele saka: “Kādu katrs dāvanu saņēmis, ar to kalpojiet cits citam kā labi dažāda veida Dieva žēlastības namturi.” (1. Pētera 4: 10) Un “Jo, kā mums vienā miesā ir daudz locekļu, bet ne visiem locekļiem ir vienāds uzdevums, tāpat mēs daudzi kopā esam viena miesa Kristū, bet savā starpā visi esam locekļi. Kad nu mums, pēc mums piešķirtās žēlastības, ir dažādas dāvanas, tad lai tās, ja tās ir pravieša spējas, izpaužas saskaņā ar ticības mēru, kalpošanas spējas - kalpošanā, spējas mācīt - mācīšanā; pamācīšanas spējas - pamācīšanā, kas dod no sava, lai to dara vientiesīgi, kas valda, lai dara to rūpīgi, kas strādā žēlsirdības darbu, lai dara to ar prieku. Jūsu mīlestība lai ir neliekuļota. Nīstiet to, kas ļauns, pieķerieties tam, kas labs. Brāļu mīlestība jūsu starpā lai ir sirsnīga. Centieties cits citu pārspēt savstarpējā cieņā.” (Romiešiem 12: 4-10)


Regulāri piedaloties dievkalpojumos, mēs sekojam Jēzus piemēram. Bībele saka: “Tā Viņš nonāca Nacaretē, kur Viņš bija uzaudzis, un pēc Sava ieraduma Viņš sabata dienā iegāja sinagogā. Viņš piecēlās, lai lasītu.” (Lūkas 4: 16)