Liekulība

Dramatiski uzsverot savus labos darbus ar mērķi tikt ievērotam un godātam, cilvēks izturas liekulīgi. Bībele saka: “Kad tu dari žēlsirdības darbus, neliec savā priekšā tauri pūst, kā to dara liekuļi sinagogās un uz ielām, lai cilvēki tos godinātu. Patiesi es jums saku: tie jau saņēmuši savu algu.” Mateja 6:2

Viss, ko sniedz ārēja, samākslota kristietība, labākajā gadījumā ir īslaicīgs pagodinājums un atzinība. Bībele saka:  “Kad jūs lūdzat, neesiet kā liekuļi, kuriem patīk sinagogās un uz ielu stūriem stāvēt un ilgi lūgt Dievu, lai cilvēkiem izrādītos. Patiesi es jums saku: tie savu algu jau saņēmuši.” Mateja 6:5

Nesteidzies citus kritizēt, tajā pašā laikā aizmirzdams pamanīt pats savus trūkumus. Bībele saka:  “Kā tu vari savam brālim teikt: brāl, laid, lai izņemu gruzīti no tavas acs, – pats savā acī baļķi neredzēdams? Liekuli, vispirms izņem baļķi no savas acs, tad saskatīsi, kā izņemt gruzīti no sava brāļa acs.” Mateja 6:42

Cilvēka liekulīgā rīcība neapmāna Dievu. Bībele saka: “Viņš tiem sacīja: “Jūs sevi taisnojat cilvēku priekšā, bet Dievs pazīst jūsu sirdis. Kas cilvēku acīs augsts, Dieva priekšā ir negantība.”” Lūkas 16:15

Cilvēku izdomātas tradīcijas nevar aizstāt Dieva dotos likumus. Būt kristietim nozīmē ko vairāk nekā vienkārši apgalvot, ka tāds esi.  Bībele saka: “Bet viņš tiem sacīja: “Jesaja labi par jums, liekuļiem, ir pravietojis, rakstīdams: šī tauta mani godā ar mēli, bet viņu sirds ir tālu no manis. Tie man velti izrāda godbijību, mācīdami mācības, kas ir cilvēku pavēles. Dieva bausli atmetuši, jūs ievērojat cilvēku paražas.”” Marka 7:6-8

Tas, cik labi un pareizi izturamies ārēji, ir maznozīmīgi, ja mūsu sirdis nav pievērsušās un pieķērušās Dievam. Bībele saka: “Vai! jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jūs esat līdzīgi nobalsinātām kapenēm, kas no ārpuses izskatās skaistas, bet no iekšpuses pilnas miroņu kauliem un visādām nešķīstībām. Tāpat arī jūs – no ārpuses jūs cilvēkiem rādāties taisni, bet savā iekšienē jūs esat pilni liekulības un ļaundarības.” Mateja 23:27-28 

Mūsu dzīvei vajadzētu atklāti parādīt to, ka Kristus dzīvo mūsos un mūs pārveido. Bībele saka: “Bet kāds sacīs: tev ir ticība, bet man ir darbi. – Parādi man savu ticību bez darbiem, savukārt es parādīšu tev savu ticību ar saviem darbiem. Tu tici, ka ir viens Dievs, to tu labi dari; arī dēmoni tic un dreb. Tukšais cilvēk, vai gribi zināt, ka ticība bez darbiem ir nedzīva?” Jēkaba 2:18-20

Ja Kristus ir tavā sirdī, tu ar prieku pieņem Dieva gribu un pakļaujies tai. Tev nav vajadzības un vēlmes kaut ko tēlot. Bībele saka: “Man tīk darīt tavu gribu, mans Dievs, tava bauslība manās krūtīs.” Psalmi 40:9

Mēs klausām Jēzum ne tāpēc, lai ar to izpelnītos pieņemšanu un glābšanu. Mūsu uzticība un paklausība ir kā atbildes reakcija uz Viņa mīlestību pret mums un mums dāvināto pestīšanu. Bībele saka: “Ja jūs mani mīlat, turiet manus baušļus.” Jāņa 14:15

Dieva mīlestība pret mums atmodina mūsos mīlestību pret Viņu un citiem, par kuriem Viņš atdevis savu dzīvību. Bībele saka: “Tā ir atklājusies Dieva mīlestība mūsu vidū: Dievs savu vienpiedzimušo Dēlu ir sūtījis pasaulē, lai mēs dzīvotu caur viņu. Šī ir mīlestība – nevis mēs esam mīlējuši Dievu, bet viņš ir mīlējis mūs un sūtījis savu Dēlu – izlīgumu par mūsu grēkiem. Mīļotie, ja Dievs mūs tā ir mīlējis, tad arī mums pienākas citam citu mīlēt.” 1. Jāņa 4:9-11