Blogs

Vērtīgu svētku laiku!

24. decembris, 2019

 Ko maina viena dzimšanas diena? Ko var izmainīt viena piedzimšana?

 Mums pašiem tas ir apliecinājums, ka aizvien dzīvojam, un varam izvērtēt kādi šai gada laikā esam kļuvuši. Kad pasaulē ienāk bērni – mēs redzam tos kā mīlestības apliecinājumus, kā svētību, kā dzimtas turpinājumu, un, pavisam godīgi, tad ne vienmēr viss ir tik ideāli un plānoti arī šajā jautājumā. Bet piedzimšanā, dzīvībā ir kaut kas brīnumains, kaut kas noslēpumains, kaut kas pārcilvēcisks un pārpasaulīgs. Mūsu dzimšanas dienas atgādina mūsu gadu skaitu, no bērnišķa prieka par dāvanām un kūkām ar laiku nonākam pie eksistenciāliem jautājumiem par dzīves jēgu un savu sūtību visu piedzīvoto gadu priekšā, un tad nāk laiks, kurš mums liek aptvert savu novecošanu un nespēju stāvēt pretim dzīves ratam. Ko gan var mainīt viena piedzimšana?

 Ir viena dzimšanas diena, ko pieminam vairāk nekā 2000 gadu jau. Varbūt mēs katru gadu no jauna atceramies šo notikumu, lai atgādinātu paši sev – neredzamais Dievs ir atklājis sevi, neredzamais Dievs mūs pārsteidz un glābj, neredzamais Dievs mūs mīl ar bezgalīgu mīlestību no laika iesākuma līdz laika beigām. Neredzamais Dievs mūs ieaicina attiecībās.

 Kad mēs svinam dzīvību, mēs pieminam to, kā esam saistīti ar šo dzīvību, kādu iespaidu tā uz mums atstāj. Dzimšanas dienās mēs priecājamies kā auguši mūsu bērni, ko viņi iemācījušies, ko prot, mēs sanākam kopā ar tuviem un mīļiem ļaudīm, lai ar savu klātbūtni apliecinātu, ka mūsu dzīvēs šai dzīvībai, šim bērnam, šim pieaugušajam, šim gaviļniekam ir īpaša vieta un viņš mums ir svarīgs. Viņa dzīve ir saistīta ar manējo, un man tas ir svarīgi, es to vērtēju, man tas ir nepieciešams, es par viņu priecājos.

 Tāpat arī šajā vakarā, kad atceramies senos notikumus Betlēmes naktī, kad tie aizskar mūsu dvēseles stīgas un tie atbalsojas mūsos, jo tur izskan aicinājums mums, mēs esam ieaicināti pieņemt šo pārdabisko realitāti, mēs tiekam ieaicināti paša Dieva nevardarbīgajā ienākšanā pasaulē, ņemt tajā dalību, svinēt to, dzīvot tajā, dalīties tajā. Jēzus piedzima, lai arī mēs spētu piedzimt Dieva līdzībā un tapt par Dieva bērniem, lai arī mēs būtu daļa no miera valstības, no mūžības, no patiesības, no brīvības. Lai mēs būtu dzīvi un augšāmcelti, un laimīgi!

 Varbūt pienāk brīdis, kad mēs vairs nesvinam gadus, bet svinam cilvēku, svinam attiecības, svinam iespaidus, jo ne jau gadi paši par sevi mūs maina, bet tajos piedzīvotais. Jo ne jau cilvēks pats par sevi mūs maina, bet attiecības. Jēzus piedzimšana mums dāvina šo skaisto attiecību iespēju, mūs nevar mainīt stāsti un atstāsti par seniem notikumiem, ne tas cik tie hronoloģiski precīzi vai cik patiesas detaļas, bet pats Kristus, pats Dieva tuvums, attiecības, kurās es labprātīgi ieeju. Šī nakts mums atgādina, ka Dievs nāk tev pretim, viņš tevi gaida, viņš tev pasniedz roku.

 Viena piedzimšana var mainīt daudz ko, var mainīt visu.

 Kā bērni, piedzimdami maina mūsu dzīves, tā Kristus ienākšana šai pasaulē mainīja līdz šim tik ierasto lietu kārtību, mainīja iesakņojušos priekšstatus par Dievu, mainīja izpratni par grēka sodu un pestīšanu, tā Kristus var mainīt tavu dzīvi, ja tu ļauj viņam piedzimt sevī, savā Betlēmes naktī, kad šķiet, ka nav vietas, nav kārtības, nav miera, kad tu ļauj Jēzum kļūt īstam un pieskarties savai sirdij tu sāc piedzīvot realitāti pāri pazīstamajai, kad Tev piedzimst bērns, kurš nes glābšanu, arī Tu vari pievienoties eņģeļu dziesmai – Gods Dievam augstībā! Un svinēt.

Līvija Baltrušaite-Karzone,

mācītāja

 

 https://www.youtube.com/watch?v=CyjqlJ7NYk4

 

Uzdot jautājumu bloga autoram

Kļūda!
Lauks ir obligāts!

Kļūda!
Ievadi korektu e-pasta adresi!

Kļūda!
Trūkst jautājums!