Blogs

Spēka paradokss

14. jūnijs, 2019

„Un Kungs man sacīja: tev pietiek ar manu žēlastību, jo mans spēks top pilnīgs nespēkā. – Tādēļ es vislabprātāk lielīšos ar savu vājumu, lai Kristus spēks manī varētu iemājot. Tādēļ labprāt esmu nespēkā, pazemojumos, trūkumā, vajāšanās un spaidos Kristus dēļ. Vienmēr, kad esmu nespēkā, es esmu stiprs.” (2. Korintiešiem 12:9-10)

Ikvienam ir savas stiprās puses; tādas ir man un noteikti arī tev.

Ir labi apzināties savas stiprās puses, savus talantus, savas īpašās spējas, tās attīstīt un lietot. Tā tava dzīve iegūst piepildījumu un produktivitāti.

Tomēr šajā lietā ir arī savs risks. Tava spēka apziņa var darīt tevi pārlieku pašapzinīgu un pašpaļāvīgu. Un tad Dieva spēkam tevī vairs nav vietas.

Uz otru pusi, ja apzinies savu nepietiekamību, savu vajadzību, savu nespēju, tad tavā dzīvē var izpausties Dieva spēks, Dieva darbi. Un tie vienmēr ir varenāki par tavējiem.

Apustulis Pāvils šo mācību bija apguvis savā skarbajā pieredzē. Tāpēc viņš ar pārliecību varēja to ieteikt arī citiem: „Vienmēr, kad esmu nespēkā, es esmu stiprs.”


Uzdot jautājumu bloga autoram

Kļūda!
Lauks ir obligāts!

Kļūda!
Ievadi korektu e-pasta adresi!

Kļūda!
Trūkst jautājums!