Blogs

Vienkārši liec mani mierā!

25. septembris, 2018

Tā bija viena no tām dienām ofisā, kas mani tā nomocīja, ka vakarā, tikko pārkāpis mājas slieksni, tūlīt saļimu atpūtas krēslā. Nākamajā mirklī sajutu man piekļaujamies mazu, siltu augumiņu. Tas bija Metjū. Viņš tolaik bija jau nedaudz paaudzies, vairs ne zīdainis, bet joprojām mazs zēns, līksmu izteiksmi sejā un dāvanu papīrā bērnišķīgi iesaiņotu paciņu rokās.

Todien Sallija ar viņu bija runājusi par manu dzimšanas dienu, kas bija pēc četrām dienām. Tas bija iekvēlinājis mazā četrgadnieka iztēli, un viņš bija ķēries pie darba, lai sagatavotu man kādus „dārgumus”. Tā viņš krāsoja un līmēja, līdz dāvana bija gatava. Iesaiņojis savus darinājumus kārbā, viņš visu dienu bija gaidījis mani pārnākam. Un tagad viņš nespēja nociesties vairs ne minūti, lai man to iedotu.

Viņš priecīgs un lepns stāvēja pie mana krēsla. No viņa mazās sirsniņas plūda mīlestība pret tēvu, un viņš šķita tik saviļņots, kā tad, kad pats saņēma dāvanas savā dzimšanas dienā. „Tēt, tēt, man ir dzimšanas dienas dāvana priekš tevis!”

„Ne tagad, Metjū!”

„Bet tēt ...”

„Es esmu noguris!”

„Bet tēt ...”

„Nē! Vienkārši liec mani mierā! Es esmu noguris, turklāt,” ņurdēju, „šodien nav mana dzimšanas diena.”

Mazā sejiņa, kas pirms brīža bija starojusi sajūsmā, tagad sašļuka. Es biju izdzēsis viņa prieku un ievainojis viņa garu, un viņš devās prom, lai atrastu Salliju un mierinājumu.

Es atlaidos krēslā un centos atpūsties, tomēr jutos nožēlojami. Kāpēc gan es nespēju sevi kontrolēt? Paškontroles trūkums bija viena no manas kristīgās dzīves lielajām problēmām. Draudzē es varēju izturēties kā kristietis, bet, kad aizgāju mājās, es sakliedzu uz sievu un dusmojos uz bērniem. Es zināju, ka tas nav pareizi, bet pat ar savu stipro gribasspēku sasniegt uzvaru šajā jomā es nespēju.

Bībele to aino šādi: „Ja kāds šķietas Dievam kalpojam un nesavalda savu mēli, bet maldina savu sirdi, tā kalpošana ir velta.” (Jēkaba 1:26)

Kungs sāka mani uzrunāt ar šādiem Bībeles tekstiem, un mans prāts kļuva aizvien nemierīgāks. Varbūt kaut ko esmu palaidis garām? Varbūt kaut ko esmu pārpratis? Vai es patiešām esmu tas, par ko sevi uzskatu? Es biju draudzē, bet vai es biju Kristū?

Es aptvēru, ka pele, ja tā atrodas cepumu traukā, tāpēc vien nekļūst par cepumu! Pāris gadu laikā Kungam beidzot izdevās izlauzties cauri manai stūrgalvībai un Viņš sacīja: „Džim, tev jāapstājas un jāizvērtē, ko tu dari. Tev jāpārliecinās, ka esi atgriezies - ne tikai ar prātu pieņemot mani kā Glābēju, bet arī savā rīcībā.”

„Man? Kālab, Kungs? Es esmu draudzes vecākais! Esmu ievedis Tavā draudzē vairāk nekā duci cilvēku. Vai būtu iespējams, ka es neesmu pilnīgi atgriezies? Vai var būt, ka par spīti visām pārmaiņām, ko Tu esi nesis manā dzīvē, Tu man vēlies piedāvāt vēl kaut ko plašāku, dziļāku un labāku, ko es vēl neesmu aptvēris?”

„Jā, Džim, ir dažas lietas, ko tu vienkārši nesaproti – un tu tāds neesi vienīgais. Daudzi, kas ir pieņēmuši manu vārdu, neapzinās, kāda ir glābšanas pilnība, ko es tiem vēlos dot.”

Un tā sākās mana odiseja, meklējot dziļākus piedzīvojumus, kas sniegtos tālāk par kristietības pamatatziņām. Es sāku saprast, ka doktrināri pareizu uzskatu ortodoksija ir tikai niecīga daļa no patiesas reliģijas. Šodien ir miljoni cilvēku, kas sevi dēvē par kristiešiem un turas pie „pareiziem” uzskatiem. Miljoni ir pieņēmuši kristietību un, līdzīgi kā tas bija ar mani, reformējuši savu dzīvi. Tomēr šodien ir miljoni ģimeņu, kurās kristietība mūs nav atturējusi no tā, ka mēs ar saviem vārdiem ievainojam tos, kurus mīlam. Vai iespējams, ka mūsu reliģija ir tāda, kā to raksturo Bībele – „velta”? Tāda bija mana pieredze. Pirmo reizi dzīvē es labprāt un aktīvi piedalījos draudzes darbībā, tomēr par spīti tam es sapratu, ka mans dzīvi pārveidojošais garīgums ir uz zema līmeņa.

Dziļa Bībeles izskaidrošana ir absolūti svarīga ikvienam kristietim, lai izdzīvotu pasaules vēstures noslēdzošajos notikumos. Tomēr Bībeli varam izskaidrot arī tā, ka mēs savus klausītājus ievedam „patiesību” sistēmā, nevis vadām pie Dieva. Tieši tā bija noticis ar mani.

Ne jau vārdi ir tie, kas atdzīvina dvēseli, bet pats Dievs, un kamēr klausītāji nav sastapuši Dievu personīgos piedzīvojumos, viņi nekļūst labāki no tā vien, ka ir dzirdējuši „patiesību”. (..) Savā ierobežotajā izpratnē par Dievu es nebiju aptvēris, ka Bībele pati par sevi nav mērķis, bet līdzeklis, kuram jāved cilvēkus ciešās attiecībās ar viņu Dievu. Tas, kas man pietrūka, nebija zināšanas par Dievu, bet Dieva iepazīšana tuvās un dziļās attiecībās.

Es zinu, ka neesmu vienīgais, kas šādi kļūdās. Jēzus sacīja sava laika draudzei: „Jūs pētījat rakstus, jo jums šķiet, ka tajos jums ir mūžīgā dzīvība, un tie ir, kas dod liecību par Mani! Bet jūs negribat nākt pie Manis, lai iegūtu dzīvību.” (Jāņa 5:39, 40)

Šie vārdi ir saglabāti līdz mūsdienām mums par labu, un mums vajadzētu pārdomāt to nozīmi. Mēs aizvien sastopamies ar kārdinājumu pieņemt reliģijas formas, bet palaist garām pašu tās būtību, kodolu, turklāt neapzinoties savu patieso stāvokli.

Man bija teoloģiska izpratne un es varēju aizstāvēt savu Bībeles skaidrojumu gudriem vārdiem, bet ja es būtu sastapies aci pret aci ar patiesu, dzīvu kristietību, manas lielās zināšanas un gudrība būtu izskatījusies kā muļķība. Ja es būtu stāvējis krusta pakājē un runājis ar Mariju Magdalēnu, kāda gan būtu mūsu saruna? Es būtu zinājis visus pareizos teoloģiskos terminus, bet, ja es tos mēģinātu izmantot sarunā ar viņu, viņai būtu jāsaka: „Ko? Kas? Par ko tu vispār runā? Es mīlu Viņu! Viņš ir mans Kungs, mans Glābējs! Viņš mīlēja mani tad, kad neviens cits mani nemīlēja.”

Kuram no mums šajā gadījumā būtu bijusi patiesa reliģija: galvenajam draudzes vecākajam vai ielasmeitai? Man būtu pareizie vārdi, bet viņai – sirds piedzīvojums.

*****

Šis ir fragments no Džima Honbergera grāmatas "Izlaušanās pie Dieva". Grāmatu tiešsaistē varat lasīt šeit:

https://adventisti.lv/lv/gramatas/46/Izlausanas-pie-Dieva

Iegādāties drukātā formā varat šeit:

http://patmos.lv/en/veikals/praktiska_ticiba/praktiska_ticiba/praktiska_ticiba/p-46-izlausanas_pie_dieva_dzims_honbergers



Uzdot jautājumu bloga autoram

Kļūda!
Lauks ir obligāts!

Kļūda!
Ievadi korektu e-pasta adresi!

Kļūda!
Trūkst jautājums!