Bībeli mēdzam dēvēt par Labo Vēsti, taču nav noliedzams, ka tajā ir arī visai daudz biedinošu teikumu. Piemēram, Atklāsmes 22:18, 19: “Es apliecinu katram, kas dzird šās grāmatas pravietojuma vārdus: ja kas tiem ko pieliek, tam Dievs uzliks tās mocības, par kurām rakstīts šinī grāmatā. Ja kas ko atņem no šīs grāmatas pravietojuma vārdiem, tam Dievs atņems viņa daļu pie dzīvības koka un pie svētās pilsētas, par ko rakstīts šinī grāmatā.”

Tiešā veidā šie skarbie vārdi attiecas uz savu kontekstu – Jāņa Atklāsmes grāmatu, tomēr vai gan tajos ietvertais princips vispārīgi nebūtu attiecināms uz visu Bībeli?

Pirms gadiem 20 ne viens vien nejaušs sarunu biedrs man apgalvoja, ka, lūk, Bībelē esot rakstīts, ka 2000. gadā būšot pasaules gals. Kad es lūdzu parādīt, kur tieši Bībelē tas lasāms, to viņi, protams, nevarēja. Tomēr nespēja “atcerēties to vietu” viņu pārliecību, šķiet, nemazināja.

Līdzīgi ir ar tā saukto Zelta likumu. Daudzi saka - Bībelē esot rakstīts: “Nedari otram to, ko tu negribi, lai dara tev.” Bet vai tā ir? Tie, kuri Bībeli lasa uzmanīgi, zinās, ka patiesībā Jēzus mācīja pavisam citādi – “Ko jūs gribat, lai cilvēki jums dara, tāpat dariet arī jūs viņiem” (Mateja 7:12). Pārdomājot šo vārdu nozīmi ir skaidrs, ka atšķirība starp abiem variantiem ir milzīga. Vienā gadījumā ir runa par pasīvu nedarīšanu, bet otrā – par aktīvu darīšanu.

Reiz braucot mašīnā klausījos radio pārraidi, kurā tika intervēts kāds mācītājs, kurš nupat bija sarakstījis grāmatu par cilvēka dvēseli. Viņš stāstīja, ka tā (grāmata) “ir pilna Bībeles tekstiem par mūsu nemirstīgo dvēseli”.

Dzirdētais mani ieinteresēja. Vai tiešām Bībelē ir tik daudz tekstu par nemirstīgu dvēseli, ka ar tiem var aizpildīt veselu grāmatu? Pēc kāda laika, kad šī grāmata parādījās kristīgajos grāmatu veikalos, es to nopirku un ļoti rūpīgi izlasīju. Diemžēl biju vīlies, jo autora intervijā izteiktie apgalvojumi neapstiprinājās.

Kad lasu Bībeli, es tajā atrodu norādi tikai uz vienu nemirstīgo; bet šajā gadījumā pilnīgi noteikti nav runa par cilvēka dvēseli, cilvēka garu, cilvēka mūžu, vai vispār par cilvēku. Šajā Rakstu vietā teikts: “Ķēniņu Ķēniņš un kungu Kungs, kam vienīgam ir nemirstība, kas dzīvo nepieejamā gaismā, kuru neviens cilvēks nav redzējis, nedz arī var redzēt, Viņam lai ir gods un mūžīga vara! Āmen!” (1. Timotejam 6:16). Skaidrs, ka te runāts par Dievu, kurš vienīgais savā būtībā ir nemirstīgs, bet ne par cilvēku vai cilvēka dvēseli.

Vārdi “dvēsele” un “gars” (kas patiesībā ir gandrīz identiski) Bībelē parādās kopumā apmēram deviņi simti reižu. Bet šo jēdzienu aprakstīšanai vai raksturošanai nekad nav lietots vārds „nemirstīgs”. Ja dvēsele ir nemirstīga, tad jāatzīst, ka Bībeles rakstītāji 900 reižu ir palaiduši garām iespēju mums to pateikt.

 (Tomēr – gods Dievam! – tas nenozīmē, ka mums jāiet bojā, jo mūsu Glābējs “ir iznīcinājis nāves varu un cēlis gaismā dzīvību un neiznīcību ar evaņģēliju” (2. Timotejam 1:10). “Jo atskanēs bazūne, un mirušie tiks uzmodināti neiznīcībā, un mēs tapsim pārvērsti. Jo tam, kas šeit iznīcīgs, jātērpjas neiznīcībā, un tam, kas šeit mirstīgs, jātērpjas nemirstībā.” (1. Korintiešiem 15:52, 53). )

Secinājumi? Nekad neesmu to darījis apzināti un ar nodomu, tomēr nevaru apgalvot, ka arī mana kāja nav slīdējusi, un ka es nekad neesmu netīši šādā vai tādā veidā “pierakstījis” Bībelei kaut ko, kas patiesībā tajā nav lasāms. Tāpēc, apzinoties lietas nopietnību, es aizvien lūdzu, lai Dieva Gars mani sargā un glābj no šādām kļūmēm. Mans aicinājums visiem Bībeles lasītājiem un – vēl jo vairāk – visiem tiem, kas uzņemas atbildību Bībeli skaidrot citiem – nopietni pārdomājiet šī raksta sākumā citētos Atklāsmes grāmatas vārdus un lūdziet, lai Dievs arī jūs sargā no Viņa vēsts viltošanas grēka.

(Sākotnēji publicēts http://piezimes-bibele.blogspot.com/2007/03/par-pasaules-galu-zelta-likumu-un.html)