Kristietis, kristietība

Vārds „kristietis” Jēzus Kristus sekotāju apzīmēšanai pirmoreiz tika izmantots Antiohijas pilsētā. Bībele saka: „Barnaba devās uz Tarsu meklēt Saulu un, to atradis, veda uz Antiohiju. Veselu gadu viņi pulcināja draudzi un daudzus mācīja; un Antiohijā vispirms mācekļus sauca par kristiešiem.” (Apustuļu darbi 11: 25-26)

Kādi ir priekšnoteikumi, lai cilvēks kļūtu par kristieti? Bībele saka: “Bet šī ir mūžīgā dzīvība, ka viņi atzīst Tevi, vienīgo patieso Dievu, un to, ko Tu esi sūtījis, Jēzu Kristu.” (Jāņa 17: 3)

Kļūt par kristieti nozīmē atsaukties Dievam, Viņa vēstij un Viņa darbam. Bībele saka: “Šie vārdi sāpīgi ķēra viņu sirdis, un tie sacīja uz Pēteri un citiem apustuļiem: "Brāļi, ko lai mēs darām?" Bet Pēteris tiem atbildēja: "Atgriezieties no grēkiem un liecieties kristīties ikviens Jēzus Kristus Vārdā, lai jūs dabūtu grēku piedošanu un saņemtu Svētā Gara dāvanu.” (Apustuļu darbi 2: 37, 38)

Ja cilvēks kļūst par kristieti, šim faktam viņa dzīvē neizbēgami ir gan iekšējas (personīgas), gan ārējas (publiskas) izpausmes. Bībele saka: “Jo, ja tu ar savu muti apliecināsi Jēzu par Kungu un savā sirdī ticēsi, ka Dievs Viņu uzmodinājis no miroņiem, tu tiksi izglābts. Jo ar sirds ticību panākama taisnība un ar mutes liecību pestīšana.” (Romiešiem 10: 9, 10)

Ticēt Kristum nenozīmē vienkārši ar prātu piekrist Viņa eksistencei un mācībai. Būt kristietim nozīmē Dieva Svētā Gara vadībā un spēkā dzīvot kristīgu dzīvi. Bībele saka: “Bet jūs neesat miesā, bet Garā, tik tiešām, ka Dieva Gars mīt jūsos. Bet, ja kādam nav Kristus Gara, tas nepieder Viņam.” (Romiešiem 8: 9) “Ja jūs mīlat Mani, turiet Manas pavēles.” (Jāņa 14: 15)

Būt kristietim nenozīmē nekad nekļūdīties. Bībele saka: “Mani bērniņi, to es jums rakstu, lai jūs negrēkotu. Un, ja kāds krīt grēkā, tad mums ir aizstāvis Tēva priekšā – Jēzus Kristus, kas ir taisns.” (1. Jāņa 2: 1)

Kristietības pamatā nav akla ticība. Mēs droši varam izzināt un pārbaudīt mums pieejamo informāciju. Bībele saka: “Kad jau daudzi sākuši aprakstīt lietas, kas notikušas mūsu starpā, kā tās mums atstāstījuši pirmie aculiecinieki un Dieva vārda kalpi, tad arī es, visam no sākuma izsekojis, nolēmu tev, cienījamo Teofil, to pēc kārtas uzrakstīt, lai tu pārliecinātos par tās mācības patiesību, kas tev darīta zināma.” (Lūkas 1: 3-4)