Blogs

Pateicības diena

04. oktobris, 2017

"Vienmēr par visu pateicieties Dievam un Tēvam mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdā."

(Efesiešiem 5:20) 

Vai tiešām mums vienmēr  ir par ko pateikties?

Vai tiešām ir iemesls pateikties par visu?  

Varbūt atslēga uz šiem diviem jautājumiem slēpjas piebildē „Jēzus Kristus vārdā”? Bet ko īsti nozīmē pateikties Jēzus Kristus vārdā?

Evaņģēlijā lasām stāstu par kādu senu, apbrīnojamu notikumu:

Tanīs dienās, kad atkal liels ļaužu pūlis pulcējās un tiem nebija ko ēst, Jēzus pieaicināja savus mācekļus un tiem sacīja: “Man ļoti žēl šo ļaužu, jo tie jau trīs dienas ir pie manis un tiem nav ko ēst. Un, ja es tos neēdušus atlaidīšu uz mājām, viņi ceļā novārgs, jo daži ir nākuši no tālienes.”

 

Uz to viņa mācekļi sacīja: “Kas šeit tuksnesī šos ar maizi var pabarot?” Bet viņš tiem jautāja: “Cik maizes jums ir?” Un tie atbildēja: “Septiņas.” Tad viņš lika ļaužu pūlim apsēsties zemē.

 

Un, paņēmis šīs septiņas maizes, viņš pateicās, lauza un deva saviem mācekļiem, lai viņi tās pasniegtu, un viņi pasniedza tās ļaudīm.

 

Un vēl viņiem bija arī nedaudz zivtiņu, un pateicies viņš lika tās izdalīt. Un viņi paēda un bija sāti, un tie salasīja ar pārpalikušajiem maizes gabaliem septiņus lielus grozus. Paēdušo bija ap četri tūkstoši. Un viņš tos atlaida.” (Marka 8:1-9)

Ko no šī stāsta varam mācīties par pateicību? Jēzus pateicās, pirms izdalīja maizi. Un viņš pateicās, pirms izdalīja zivis. Tie vārdi, kas latviski tulkoti kā „pateicās”, neapšaubāmi norāda uz pateicību Dievam, Debesu Tēvam.

Iztēlojamies sevi šajā stāstā. Jau trešo dienu esam tālos laukos, piemēram, telšu nometnē. Kādi 4000 cilvēki. Līdzpaņemtās sviestmaizes apēstas jau aizvakar. Mašīnu nav, veikalu tuvumā nav, un pat ja būtu, naudas vienalga nav.

Uz mums 4000 kādam tālredzīgam cilvēkam mugursomā atrodas 7 nelieli klaipiņi veselīgās kliju maizes un viena kārbiņa brētliņas tomātu mērcē – nu, tās ar visām galvām, lai nekas neietu zudumā. Uz 4 tūkstošiem izsalkušu cilvēku. Cik brētliņu katram sanāk? Varbūt 0,008? Ja kādam tiek vesela zivtiņas acs, tad tas ir daudz. Ja godīgi, vai mēs šādā situācijā ar lielu entuziasmu pateiktos Debesu Tēvam par maltīti?

Bet tas, kas senajā notikumā visu izmaina, ir Kunga Jēzus klātbūtne un līdzdalība. Septiņas maizes un dažas zivtiņas Jēzus ņem savās rokās.

Septiņas maizes un pāris sīku zivtiņu bez Jēzus 4000 cilvēkiem nozīmē neko, tas nozīmē badu. Bet tas pats mazumiņš Jēzus rokās nozīmē bagātīgu maltīti. Ne tikai pietiekami, bet pārpārēm pietiekami. Ar atlikumu pietiekami.

Patiesībā stāsts nav tikai par maizi un zivīm. Stāsts nav tikai par ēšanu. Jēzus arī katru dienu nebaroja pūļus. Patiesībā mēs Bībelē atrodam tikai pāris gadījumus, kad viņš to darīja. Bet šie gadījumi ir svarīgi un zīmīgi ar savu vēsti – proti, Jēzus tuvumā vai Jēzus rokās lietas un apstākļi iegūst citu nozīmi un citu vērtību.

Tas, kas bez Jēzus ir nieks, nekas, Jēzus rokās kļūst pārpārēm.

Tas attiecas arī uz cilvēkiem un it īpaši uz cilvēkiem.

Tādēļ tas, kas ir Kristū, ir jauns radījums.” (2. Korintiešiem 5:17)

Ja tu esi Jēzus rokās, tu neesi parasts radījums. Tu esi jauns, tu esi citāds.

Jēzus Kristus klātbūtne ir tas izšķirošais faktors, kas izmaina visu cilvēces eksistences perspektīvu.

Kas mēs esam bez viņa? Neatkarīgi no tā, vai ticam evolūcijai vai radīšanai, bez viņa šajā pasaulē esam tikai nožēlojami mirstīgie. Mēs esam tikai viena no konkurējošām sugām kaut kur barības ķēdes augšgalā. Mēs esam viena no sugām, kas bezcerīgi cīnās par izdzīvošanu.

Kas mēs esam ar Kristu Jēzu? Viņa rokās mēs esam Dieva mīļotie dēli un meitas, viņa acuraugs ar lielisku nākotnes perspektīvu.

Lai arī fiziski mēs dzīvojam tajā pašā grēka pasaulē un dalām šīs pasaules apstākļus ar visiem pārējiem cilvēkiem, taču viņa rokās mēs esam citādi, jauni – ar jaunu vērtību, ar jaunu skatījumu uz lietām, ar jaunām attiecībām, ar jaunām iespējām.

Jēzus Kristus klātbūtne ir tas visu mainošais faktors, kura dēļ mums ir tik daudz par ko pateikties pat dzīvojot šajā pasaulē, kurā ir zemestrīces, plūdi, sausums, neraža, slimības, vētras, terorisms un mazas pensijas.

Vienmēr par visu pateicieties Dievam un Tēvam mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdā.

Jēzus Kristus ir tas vārds, kas izmaina mūsu skatījumu uz dzīvi. Jēzus Kristus ir tas vārds, kas izmaina lietu nozīmi un vērtību. Viņa vārdā mums ir iemesls pateikties ne tikai par patīkamām lietām, bet pat par ceļa grūtībām, dubļiem, ziemeļu vēju ... jā, un kādreiz pat par izsalkumu un sāpēm. Vienmēr un par visu. Viņa vārdā.




Uzdot jautājumu bloga autoram

Kļūda!
Lauks ir obligāts!

Kļūda!
Ievadi korektu e-pasta adresi!

Kļūda!
Trūkst jautājums!